Diena pēc vakardienas un diena pirms rītdienas

Šodien supertīmam nācās pasvīst cīņā par kvalificēšanos garās distances finālam. Apvidus bija visnotaļ kalnains un pazaļš, kurā netrūka gravu un citu skriešanu apgrūtinošu šķēršļu. Ceļi bija ļoti maz un tie paši, kas bija, bija nemanāmi vai iezīmēti neprecīzi. Karstums no Bulgārijas nav atkāpies un vēl joprojām nepalīdzīja noskriet meitenēm 6,7 un džekiem 9,3 km garās distnces. Šodienas misiju izpildīja divi no mūsu lieliskās komandas - Bērcis kvalificējās kā 8. savā hītā, Aija ieņēma laimīgo 7. vietu. Pārējiem pēdējā sacensību diena būs nosacīta brīvdiena, jo būs aktīvi jāfano un jāasistē mūsu garo distanču skrējējiem.

Pāris īsi un kodolīgi komentāri no sagurušajiem komandas dalībniekiem:

Bērcis: "Četras reizes distancē nokritu tā, ka likās, ka that's it. Orientācija - tradicionālā."

Kika: "Pirmo kontrolpunktu noraku un pārējo distanci rāpoju."

Laura: "Distances sākums bija visnotaļ jauks, līdz uz 4. kp pieļāvu pirmo lielo kļūdu. Bija arī nedaudz karsti."

Aija: "Neiespringu un centos daudz nekļūdīties, kas gan pilnībā neizdevās, jo uz diviem kp bija nesaprašanās ar karti un mērogu."

Andris: "Sākumā jutos labi, arī skrējās labi, līdz pie 6.kp iekritu gravā un sastiepu kāju."

Pauliņš: "Kūms nebija ar mani, un šķiedra nevērās vaļā."

Kalvis: "Sūdīgi. Nebija spēka, kļūdījos un apēdu nepareizo želeju."

Renārs: " ." (vēl joprojām cenšas atgūties pēc smagās distances guļot)

Fani: "Mūsu prognozes bija optimistiskākas, bet vēl nekas nav beidzies, turklāt esam atraduši derīgu vīnu, kas visu vērš par labu."

Rītdien mūs sagaida vidējās distances kvalifikācijas skrējieni kartē, kas blakus šodienas apvidum. Zinam, ka distancē viegli nebūs, bet ceram, ka ar uzdevumu tiksim galā pienācīgi un neliksim vilties faniem ne Melnās jūras piekrastē, ne Latvijā.

Nelielam ieskatam šodienas meiteņu kvalifikācijas karte ar Aijas ceļu, kas gan nav īpaši skaidra, jo fotografēta ar telefonu :)

Sprintojam zelta smiltīs

Šodien jau deviņos no rīta sākās sprinta kvalifikācijas skrējieni. No meitenēm pirmā startēja Kika, tad Laura un kā pēdējā no mums - Aija. No puišiem ar pirmo numuru distancē devās Bērcis, tad Jubis, Pauliņš, Renčiks, Kalvis un kā pēdējais Mārtiņš.

Arī šodien bija ļoti silts laiks, tāpēc skriešana nebija viegla. Distances pirmā daļa bija pa mežu, tad pavisam nedaudz pa pilsētu un pēc tam atlikušā distances daļa pa pludmales smiltīm. No meitenēm pirmā finišēja Kika, tomēr lēnais solis distancē un vairākas kļūdas uz vairākiem KP viņai deva tikai 23. rezultātu savā starta grupā. Krietni labāk veicās Laurai, kur bija pietiekoši ātra un precīza, lai stabili iekļūtu finālā (12. ātrākais rezultāts savā grupā). Protams, mums par lielu prieku lieliski nostartēja Aija, kura savā kvalifikācijas grupā zaudēja tikai titulētākajai orientieristei pasaulē Simone Niggli.

No puišiem finālam kvalificējās tikai Kalvis un Bērcis - abi startēja vienā kvalifikācijas grupā un izcīnīja attiecīgi 13. un 17. vietu. "Vissāpīgāk" kvalifikācija beidzās Mārtiņam, jo viņš palika 18. vietā savā kvalifikācijas grupā un pietrūka tikai 1 sekunde, lai iekļūtu finālā. Jubis ar Renčiku startēja vienā grupā un uzrādīja gandrīz vienādu laiku (starpība tikai 1 sekunde) un izcīnīja 27. un 28. vietu. Pauliņš savā grupā izcīnīja 20. vietu.

Visi puiši atzina, ka pieļāvuši vairākas kļūdas distancē, sevišķi pilsētas daļā.

Pēcpusdienā mūsu četri finālisti posās uz startu, bet pārējie gatavojās aktīvai līdzi jušanai. Pirms fināliem jau novērojām, ka distances ies garām mūsu bungalo mājiņām, tāpēc daži atbalstītāji nolēma palikt fanot kempingā, bet citi devās uz finišu. Fināla starts bija blakus finišam - Primorsko pilsētas pludmalē. Skatītājiem ļoti labi pārskatāmā distances sākuma un beigu daļa, fanošanas procesu padarīja ļoti aizraujošu.

Pirmā startēja Laura un viņa pieļāva vairākas kļūdas - gan mežā, gan kempinga teritorijā. Nedaudz pievīla arī apavu izvēle - oranžie Asic bija pārāk slideni. :) Visām dalībniecēm finišējot, Laura izcīnīja 44. vietu. Arī Aijai zināmas problēmas radīja apvidus izpratne. Visi skatītāji varēja vērot kā Aija neveiksmīgi kļūdījās uz otro un trešo punktu no beigām. Abas meitenes atzina, ka "zaudēja cīņā ar distanci". Aijai izcīnīja 22. vietu, kas tomēr pierāda viņas piederību pasaules elitei.

Pēc meitenēm startēja puiši. Trešajā minūtē distancē devās Bērcis. Pēc finiša viņš atzina, ka sprinta apvidus bija smagāks (arī nelielas kļūdas tika pieļautas) un diezin vai līderi izpildīs organizatoru prognozēto pirmās vietas laiku. Distanci ļoti cerīgi sāka Kalvis. Tuvojoties finiša arēnai, viņš vēl nebija pieļāvis nevienu būtisku kļūdu, tomēr pludmales kāpas izrādījās liktenīgas - Kalvis ne tikai kļūdījās, bet vienu punktu izlaida. Tāpēc šoreiz fināls bez rezultāta. (ērcim 36. vieta.

B finālā "izcēlās" mūsu stiprais dzimums - Mārtiņš izcīnīja 2. vietu, bet Pauliņš finišēja 9. vietā.

Tagad nedaudz atpūtīsimies, lai jau rīt startētu garās distance kvalifikācijā.
Lieki piebilst, ka ar internetu šeit ir ļoooooti lielas problēmas - tas ir pieejams tikai galvenajā ēkā. Tomēr mūsu bungalo mājiņās par jautrību rūpējas no jumtiem krītošas ķirzakas, krietni flegmātiski odi un plūdi vannas istabās. Un blakus mājiņā mums dzīvo dzīvi fani no dzīvas Latvijas! :)

Primorsko padomju burvība

Labvakar, mīļo lasītāj!

Šī ir mūsu pirmā oficiālā ziņa no saulainās Bulgārijas, kur startējam Eiropas čempionātā. Nedaudz pastāstīsim kā mums līdz šim ir gājis.


Lidojums līdz Rumānijas galvaspilsētai Bukarestei bija veiksmīgs. Bukarestes lidostā sagaidījām savu īrēto busiņu. GPS ierīce rādīja, ka mums līdz naktsmājām būs jābrauc vairāk kā 300 km, līdz ar to nakts solījās būt gara. Bijām mazliet pārsteigti, ka Rumānija (un arī Bulgārija) tomēr savā attīstībā izskatās krietni sliktāk nekā Latvija pirms vairākiem gadiem, kad iestājāmies ES. Šķita, ka katrā ceļu krustojumā ir bariem suņu un daudz atkritumu. Ceļi diemžēl ir vēl sliktākā kvalitātē kā Latvijā. Bulgārijā jautrais GPS mūs ieveda mūsu gaumei ļoti nepatīkamā ceļu izvēlē un brīžiem pat šķita, ka braucam pa zemes ceļu ar simtiem bedru, nevis pa asfaltu.

Primorsko pilsētā ieradāmies pēc trijiem naktī no piektdienas uz sestdienu. Tas protams ļoti nogurdināja. No rīta paēdām brokastis un devāmies uz vidējās distances kvalifikācijas un stafetes modeļa karti. Beidzot arī varējām dienas laikā apskatīt labāk apkārtni, kurā dzīvojam - padomju laika kempingā ar nedaudz atjaunotām kempingu mājiņām. Izskatās, ka pagaidām te nav atpūtnieku sezona, jo viss ir gana nekopts un tukšs. Kārtējo reizi varam secināt, ka Latvijā sētnieki un māju īpašnieki ir krietni čaklāki par bulgāriem. Te visas ceļmalas un apstādījumi ir ļoti aizauguši un izskatās nepievilcīgi.

Tomēr diena bija ļoti saulaina, karsta un sutīga. Modelis bija gana interesants, tomēr galvenais secinājums ir tāds, ka būs lielā mērā jāpaļaujas uz kompasu un pareizu virzienu, jo daudzi kartē atzīmētie objekti dabā ir ļoti grūti pamanāmi.

Pēc modeļa nedaudz atpūtāmies un vakarā devāmies uz Eiropas čempionāta atklāšanu. Tur kopā ar pārējiem sacensību dalībniekiem vērojām Bulgāru tautu meitu priekšnesumus un klausījāmies oficiālās uzrunas. Vakarā ātri devāmies gulēt, jo iepriekšējās nakts brauciens bija ļoooti nogurdinošs.

Tuvās ceļa jūtas

Ir palikus viena diena līdz mūsu ceļojuma sākumam - rīt vakarpusē Latvijas orientēšanās izlase dosies uz 2010. gada Eiropas čempionātu. Mūs ceļa pirmais galamērķis būs Rumānijas galvaspilsēta Bukareste, no kurienes mēs ar īrētu busiņu dosimies tālāk uz Bulgārijas pilsētu Primorsko - vietu, kur šogad notiks Eiropas čempionāts. Ceļš solās būt grūts, jo gan Rumānijas, gan Bulgārijas ceļu seguma kvalitāte neatpaliek no Latvijas izmsalcinātajām bedrēm. Ar busu līdz naktsmītnēm būs jābrauc aptuveni 5-6 h.

Tad sestdien aizvadīsim nelielus treniņus kartēs, lai jau svētdien piedalītos sprintā - no rīta kvalifikācijā un vakarā finālos.

Kopējā Eiropas čempionāta programma izskatās šādi:
30. maijs Sprints (kvalifikācija, fināli)
31. maijs Garās distances kvalifikācija
1. jūnijs Vidējās distances kvalifikācija
2. jūnijs Stafete
3. jūnijs Brīvs
4. jūnijs Vidējās distances fināli
5. jūnijs Garās distances fināli

Tad nu droši sekojiet līdzi mūsu rezultātiem Bulgārijā oficiālajā mājas lapā: šeit vai www.eoc2010.bgorienteering.com

Pagaidām neko nezinām par interneta pieslēguma iespējām mūsu naktsmītnēs Primorsko, tāpēc šobrīd regulārus rakstus no Bulgārijas nesolām.
Protams, ļoti ceram, ka jaunajā ES dalībvalstī internets tomēr nebūs pārāk liela problēma.

Un noslēgumā jau sakām milzīgu paldies saviem atbalstītājiem:
MULTIPOWER (tas mums dos spēku)
SILVA (tas mums dos pareizo virzienu distancēs)
ICEBUG (tas mums dos ātras un vieglas kājas)

Tā kā turiet visi īkšķus un fanojiet par latviešiem Eiropas čempionātā! :)

Mēs neesam tik dzelteni kā mūs mālē

Labdien, dārgais lasītāj!
Laikam jau esam pelnījuši arī paust savu viedokli par pēdējās nedēļas karstās pannas diskusijām iekš lof.lv.. Tātad mazliet par Baltijas čempionātu no mūsu skatu punkta šaipus Urāliem.

Jau ziemā varēja iezīmēt pirmās nojausmas, ka šogad LOF budžets nebūs ar lieliem plusiem un visām nozīmīgākajām sacensībām nemaz nesanāks 100% finansējums. Tāda aina paveras arī ar mūsu šī brīža nozīmīgāko notikumu - Eiropas čempionātu - 3 sievietes un 3 vīrieši saņem daļēju finansējumu, bet pārējie 3 vīrieši no LOF nesaņem neko. Tātad tie, kas saņem šo daļējo finansējumu paši maksā par lidmašīnas biļetēm un transporta īri, lai sacensību laikā ir auto braukšanai uz distancēm. Tas katram sanāk gandrīz Ls 200. Mārtiņš (divkārtējais Eiropas vicečempions!!), Edgars un Kalvis no LOF saņem tikai apmaksātu stafetes startu, par pārējo puišiem ir jāmeklē savs finansējums (dzīvošana, ēšana, dalības maksas, transports). Lieki piebilst, ka tēriņi visiem sanāk pamatīgi, bet mēs Bulgārijā būsim un centīsimies rādīt savu labāko sniegumu atbilstoši visiem apstākļiem.

Kāds tam visam sakars ar Baltijas čempionātu? Laikam jau tomēr vistiešākais - arī Baltijas čempionātam LOF sedza tikai dalības maksas visiem dalībniekiem, bet par dzīvošanu, ēšanu un transportu visiem ir jāmaksā pašiem. Diemžēl tie atkal būtu vismaz Ls 30. Kādam tā liekas smieklīgi maza summa, bet citiem nē. Katrs, lai pats izdara savus secinājumus.

Otrais iemesls, kāpēc uz Baltijas čempionātu nedevāmies pilnā sastāvā ir tas, ka šo sacensību apvidus ir pilnīgi atšķirīgs no tā kāds būs Bulgārijā. Nolēmām, ka nedēļu pirms Eiropas čempionāta labi skrienamā apvidus, nebūs liels prāta darbs braukt uz Igaunijas vidieni un cīnīties pa praktiski neskrienamu apvidu.

Gan jau, ka kādam/-ai šis mūsu skaidrojums neliksies pārāk nopietns un pamatots, bet mēs vismaz piešpricējām pāris garšvielas no savas puses, lai diskusiju un sarunu vide kļūst garšīgāka! :)

Un līdz Eiropas čempionātam ir palikusi tikai nedēļa! :)

Training Hard for Bulgarian Hills

Ja ar Latvijas kāpām un purviem mēs tiekam galā diezgan labi, tad Bulgārijas pauguri būs neliels izaicinājums, kuram katrs orientsuperteam dalībnieks gatavojas savā veidā. Pateicoties draudzīgā kluba RSP vēl draudzīgākajai trenerītei Ievai, blondīņu trio ik pa brīdim pamanās iekarot Siguldas augstākās virsotnes. Šīs otrdienas vakara ekspedīcijā uz Velnalas kalnu gan piedalījās tikai Aija un Laura, bet abas godam pārstāvēja visu supertīmu 10x pieveicot šo sarežģīto maršrutu. Grūti, protams, nebija vispār :)

Visiem kājas slapjas jeb Latvijas čempionāts garajā distancē

Ja vēl sprintā puiši visiem izrādīja savas seksīgās kājiņas (jo bija taču silts), tad 7dienas garajā distancē reti kurš sajutās īpaši karsts. Laikapstākļi šogad tuvojošos vasaru spītīgi turpina ignorēt.

Ierodoties sacensību centrā šķita, ka nu tik būs mauciens, jo, kur vien acis rādīja, bija redzams skaists priežu mežs ar ļoti labu skrienamību. Bet pirmais iespaids bieži mēdz būt ļoti maldīgs.

Lai vai kā, V21E grupas stipriniekiem Latvijas čempionāta organizatoru komanda bija sarūpējusi kārtīgu distanci ar visiem 15,6 km un skaisti brienamiem purviem, kuros varēja pārliecināties, ka ūdens joprojām ārā ir auksts. Vīriem distance bija jāveic divos apļos ar karšu maiņu skatītāju punktā. Rezultātu tabulā redzams, ka vakar Kalvis bija vienkārši neuzvarams, jo otrajā vietā esošais Artūrs viņam zaudē vairāk kā 3 minūtes. Trešajā vietā izturīgais Krūms. Un tālāk jau visi pārējie super komandas dalībnieki: ceturtajā vietā Renčiks, piektais Bērcis (viņam joprojām sāp kāja), bet sestais Andris. Kā jau ierasts, Renčiks un Andris lieki laiku netērē un par savu sniegumu Saldus mežos un pilsētā jau ir paspējuši aprakstīt savos blodziņos :)

Tagad par mūsu meitenēm – zeltenēm. Šodien visas bija ierindā, un Laura vēl pirms distances noskaidroja, ka tomēr ir jāņem visi kontrolpunkti, ja grib kaut ko šajā sportā sasniegt. Precīzi 10 km garajā distancē nepārspēta palika Aija (kāds brīnums!). Tomēr nevarētu teikt, ka viņai šajā distancē gāja pārāk viegli, jo, piemēram, uz pirmo punktu Aija jau pamanījās kļūdīties vairākas minūtes. Tāpat liktenīgais garais etaps ar savu stindzinošo ūdeni, nebija viegls kumosiņš. Bet nu Aijas skriešanas spējas viņu nepievīla, tāpēc kārtējā pirmā vieta. Otrajā vietā Laura, kura patiešām paņēma visus punktus (dažus gan sanāca ņemt zigzagā vai ar apļveida kustībām). Trešā bija Kika, kurai arī ar to orientāciju Skrundas mežos īpaši labi neveicās, bet nu laikam jau šī kaite vakar pielipa daudziem.

Pēc distances visi draudzīgi saspiedāmies divos kvadrātmetros Krūma busiņā (tā vienkārši bija siltāk) un kopā ar Gunāru Ikaunieku apspriedām vitāli svarīgas lietas saistībā ar gaidāmo Eiropas čempionātu, kā arī nedaudz pievērsāmies jautājumiem par Pasaules čempionātu Norvēģijā. Emocijas sita augstu vilni, tāpēc gandrīz nokavējām apbalvošanu, bet nu viss beidzās labi. Skaidrs tikai viens, ka šogad uz Baltijas čempionātu neviens no mūsu super komandas īsti negrib braukt, jo igauņu džungļi nedēļu pirms EOC nav tas labākais treniņu apvidus.

Rezultāti un visa pārēja anlīzīte: šeit

Un bildīte no Daces Bužas krājumiem: te

Un līdz izlidošanai uz Bukaresti ir palikušas tikai nieka 19 dienas!!! Un mums vēl nav banketa tērpi! Kādas idejas?

Saldais sprints.

Sestdien Saldū, Kalnsētas parkā norisinājās Latvijas čempionāts sprintā, kur Pauliņš (zināms arī kā Artūrs vai Arvīds, vai Lazda) noplosījās godam un triumfēja ar 37 sekunžu pārsvaru pār 2. vietu, kuru izcīnīja Krūms, bet trešo laiku uzrādīja traumētais (viņam sāp kāja) Bērcis.

4. vietā ierindojās Andris, Pauliņam zaudējot (vai kā pats Andris teiktu - zaudot) 1 minūti. Renārs un Kalvis finišēja attiecīgi 6. un 7. vietā. Kā izrādās, tad diezgan pagrūti atrisināms uzdevums gan Andrim, gan Renāram, gan Kalvim bijis 7. kontrolpunkts, kurā viņi labākā laika uzrādītājam - Krūmam - zaudē 20 līdz 40(!) sekundes (un jāņem vērā, ka etapā uz 7.KP Krūms pavadījis 31 sekundi). Bet jebkurā gadījumā, izskatās, ka paskriet mūsējie var, un tas ir labi.

Ja V21E grupā konkurence bijusi visnotaļ sīva un sacensība spraiga, tad nedaudz savādāka bilde bijusi S21E grupā, kur uz starta izgāja vien 6 orientieristes, bet ar rezultātu finišējušas 5.
Jāatzīst, ka zvaigznes un vēji, un visādas citādas enerģētiskās lietas virs Saldus un Saldū nav bijušas pārāk labvēlīgas mūsu blondīnēm. Kika gan uzrādīja 2. rezultātu, kas iespējams nemaz nav tik slikti, taču kā izrādās, jau uz 1.KP Kikai bija neliela nesaprašanās ar karti, tāpat arī visnotaļ stāvais kalns Cieceres upes krastā viņai izvērties par īstu dubļu slidotavu:D

taču Kika vismaz apmeklēja visus kontrolpunktus atšķirībā no otras blondīnes, kas no mūsu superteam centās cīnīties šajā sprintā. Runa ir par Lauru (prātiņ, nāc mājās!). Viņai izdevās pārķert etapu, un finišēt, par to pat nenojaušot. Jāatzīst gan, ka viņa pieļāvusi arī palielas kļūdas uz 2 kontrolpunktiem, kas atradās tā saucamajā mežā, bet punkta izlaišana (kas sekojusi pēc tam) tomēr ir krietni riebīgāka par sakļūdīšanos.

Nedaudz par laikapstākļiem? - ja no rīta bija silts un patīkams pavasaris, tad pēc finiša tas jau bija aizbēdzis, un laiks kļuvis diezgan auksts un drēgns. (kā gudri cilvēki runā, tad 10siltie gadi nu jau ir aiz muguras, un tagad laiks 10 vēsajiem..)

No mūsu superkomandas, kā jau iepriekš minēts, piedalījās gandrīz visi - Mārtiņu un Aiju sprintošana pa Saldu nebija savaldzinājusi.

Ja ir interese pārliecināties par rakstiņā pausto rezultātu patiesumu, tad sprinta rezultāti ir atrodami šeit.

drīz, drīz būs arī atskats uz mūsu veikumu garajā distancē!
TO BE CONTINUED..

Visi uz Saldo pilsētu!

Latvijas čempionāts sprintā un garajā distancē vairs nav aiz kalniem - patiesībā, tas sākas jau rīt! Un, pats par sevi saprotams, arī mūsu lieliskā komanda būs TUR, un cīnīsies viens ar otru un arī ar pārējiem par Latvijas čempionāta medaļām.

Tiem, kas šo to ir palaiduši garām - 2010. gada Latvijas čempionāts sprintā norisināsies 8. maijā (rīt!), un LČ garajā - 9. maijā (tātad - parīt). Šogad atbildīgo Latvijas čempionāta rīkošanas prieku ir uzņēmušies OK Saldus. Sprints norisināsies Kalnsētas parkā (starp citu arī 2002. gada LČ sprintā norisinājās turpat), taču notikumi garajā distancē risināsies pavisam jaunā orientēšanās apvidū pie Skrundas.

Un tagad nedaudz konkrētāk par sprintu.

S21E grupā būs jāsprinto 2,3km un veikmīgi jāieorientējas 17kontrolpunktos, un V21E grupā jāveic 2,9km gara distance ar 20KP.
Kāds patīkams pārsteigums! - 2 mūsu komandas biedri tikpat kā atklās čempionātu! - Edgars startē 14:01 un Laura startē 14:02.
Šoreiz gan diezgan interesanti ir tas, ka S21E grupā starta intervāls ir 2minūtes (ir tā kā nedaudz ierasts, ka sprintā tā ir 1minūte, bet nu neko! - ne jau nu mūsu komandas biedrenēm pielāgošanās šādiem nelieliem uzlabojumiņiem, varētu sagādāt problēmas). Un tātad, Kika startē kā trešā S21E grupā - viņas starta minūte 14:06. Kā izrādās, Aiju Kalnsētas parks nav pietiekami vilinājis, un viņa rīt nebradās Saldus jauno, zaļo pavasara zālīti.
Kā jau iepriekš minēts, Bērcis startē 14:02, nākamais no mūsu komandas biedriem distancē dosies Renārs - 14:05. 14:10 sprintot sāks Pauliņš, 3 minūtes vēlāk TO darīs arī Andris (14:13) un visvēlāk no mūsējiem distancē dosies Kalvis - 14:16.

Mārtiņš šoreiz izvēlējies necīnīties par Latvijas čempionāta medaļām ne sprintā, ne garajā. Tas viss, protams, notiek ar domu par šī gada galvenajām misijām (šoreiz EOC), jo tā jau laikam ir - katru nedēļas nogali nopietni piedaloties sacensībās, var zust asums, kas vitāli nepieciešams ''lielajos'' mačos:)

Un tagad neliels ieskats garās distances starta protokolā! Jau 11os svētdienas rītā orientieristi sāks iekarot Skrundas mežus. Arī S21E un V21E grupas startē sākot no 11iem. No mums visagrāk mežā (15,6km garajā distancē) dosies Jubis - viņam starts jau 11:06 (2. minūte no grupas). Tad meža jaukumus 10 kilometru garumā baudīt dosies Aija - 11:22, neilgi pēc viņas arī Pauliņš - 11:24 (cerams, ka iesildoties viņi nesaskriesies!). Tad 11:31 distancē dosies Laura, un viņu par 3 minūtēm mēģinās ķert pagājušā gada Latvijas čempione garajā distancē - Kika (viņai starts 11:34) (cerams, ka arī viņas iesildoties nesaskriesies!). 11:48 startēs Kalvis, 6 minūtes pēc viņa ripinās Renārs (11:54). Un startu V21E grupā noslēgs Edgars - viņam grupas pēdējā minūte - 12:06.

Nu tā lūk, tas bija neliels ieskats tajā, kas mūsu komandu sagaida šajā nedēļas nogalē.
Cerams, ka visas mūsu komandas starta minūtes esi iegaumējis, mīļais lasītāj!;)
un tiekamies Saldū!

un arī šim pasākumam, saprotams, ir mājaslapa:
http://www.garants.lv/oksaldus/sacensiibas/LVcemp2010.htm

Piedzīvojumi Zviedrijā

Pagājušajā nedēļas nogalē mēs visi devāmies uz Zviedrijas nelielo pilsētiņu Finspong. Pirms tam Aija vēl aizvadīja pāris treniņus Stokholmas apkārtnē, Laura apciemoja savu norvēģu klubu un diezgan neveiksmīgi sadraudzējās ar saaukstēšanās vīrusiem (Bet izpalīdzīgie komandas biedri paspēja piegādāt nelielu zāļu devu no Latvijas, lai situāciju mazliet uzlabotu. Norvēģi ārstējoties tikai ar zivju eļļu un apelsīnu sulu no tetra pakām - tur esot ļoti daudz c vitamīna:P), savuārt Andris piedalījās nelielā treniņnometnē sava somu kluba mājvietā Lapua.

Jau tradicionāli 10mila stafetes Zviedrijā pulcēja ļoti plašus orientieristu pūļus. Izturīgākie dienu varēja sākt jau agri no rīta un sekot līdzi atklātās grupas un jauniešu grupu startiem. Bet mūs vairāk interesēja "lielie" notikumi sieviešu un vīriešu stafetēs. Tātad plkst. 15.00 vieglatlētikas stadiona vienā galā tika dots starts 360 sieviešu komandām. Jau pēc pāris minūtēm viss lielais skrējēju bars izklīda skatītājiem labi pārredzamajā kalnā un devās uz saviem pirmajiem kontrolpunktiem. 10mila pa īstam bija sākusies!

No mums visātrāk mežā bija jādodas Laurai - viņai norvēģu Kongsberg O-lag komandas sastāvā tik uzticēts 2. etaps. Laura startēja nedaudz aiz līderkomandām - 30. vietā, tas, protams, deva papildus stresu un atbildību. Distances pirmā daļa izdevās tīri laba, tomēr otrajā daļā viens no kontrolpunktiem izrādījās ne pārāk veiksmīgs, to meklējot, Laura zaudēja vairākas minūtes, līdz ar to savā etapā neizdevās nosargāt augsto pozīciju. Bet kopumā Lauras komanda izcīnīja 73. vietu.

Spēcīgā somu kluba Kalevan Rasti sastāvā Aija skrēja pēdējo, 10 km garo etapu. Šoreiz organizatori pat bija sarūpējuši karšu maiņu 5. etapa veicējām. Aija distancē devās 24. vietā. Un arī viņa pieļāva vairāku minūšu kļūdu gandrīz tajā pašā vietā, kur 2. etapā bija kļūdījusies Laura. Tomēr, neskatoties uz šo kļūdu, komandu viņa pacēla par piecām vietām un Kalevan Rasti meitenes izcīnīja 19. vietu (p.s. dzirdējām runas, ka visām komandā bija īpašais manikīrs ar melnu nagu laku:)).

Kika jau otro gadu izpalīdzēja vienīgajam latviešu klubam Tiomilā - RSP. Šoreiz diemžēl neizdevās atkārtot vai uzlabo 2009. gada rezultātu. Lai arī RSP komanda stafetes iesāka labi (Līga Ārniece bez kļūdām veica pirmo etapu), tomēr Zviedrijas apvidus izrādījās liela mīkla vēlākajos etapos. Tad nu notikumiem strauji attīstoties, Kikai 10 km vietā distance samazinājās līdz 6 km (tas, protams, nebija nemaz tik slikti), jo bija jācīnās par atlikušajām vietām masu startā. Iespējams, ka masu starta neformālās gaisotnes dēļ Kika nebija pārāk labi sakoncentrējusies, jo uz diviem punktiem nedaudz kļūdījās. Šoreiz RSP komandai 275. vieta.

Lai arī visām no mums distancē bija nelāgas kļūdas, tomēr apvidus bija gana sarežģīts un interesants, tāpēc guvām kārtējo vērtīgo pieredzi, kas mums ļoti noderēs.

Kad ārā jau bija krietni satumsis un ar lampām aprīkotu galvu skaits pieaudzis līdz daudziem simtiem, strauji tuvojās vīriešu starts. Zviedri šoreiz pabiedēja skatītājus un sportistus ar nelielu pirms starta salūtu un nepagāja ne piecas minūtes, kad lampiņu pūlis izklīda mežā. Satraucošie nakts notikumi uzsāka savu gaidu vairāku stundu garumā, lai pēc desmit etapiem uzgavilētu uzvarētājiem.

Droši vien ne viens vien sporta līdzjutējs pirms 10milas prognozēja, ka Mārtiņa, Kalvja un Edgara pārstāvētais somu klubs Turun Metsankavijat atkal spēs cīnīties par vietu labāko komandu divdesmitniekā jau nu noteikti. Bet diemžēl ne 2010. gada 10milā. Pirmkārt, Edgars nepatīkamas traumas dēļ nemaz nestartēja pirmajā komandā, bet gan veica (gāja/skrēja) otro etapu Tumes 3. komandā. Līdz ar to Kalvim bija paredzēts startēt Edgara vietā pirmajā komandā. Tomēr zvaigznes šajā naktī nebija labvēlīgas, jo Tumes 1. komandas 4. etapa skrējējs paņēma vienu nepareizo farsta punktu, līdz ar to Kalvis un Mārtiņš netika ne pie laba rezultāta, ne pat pie iespējas skriet interesantajā 10milas mežā.

Tomēr pārējiem mūsu superkomandas dalībniekiem gāja krietni labāk. Visaugstāko vietu izcīnīja Renāra un Andra somu komanda Lapuan Virkia. Renārs veica "garo nakti" - 3. etapu, kas ir visgarākais, bet bez farsta punktiem. Renārs 10milā skrēja pirmo reizi, tāpēc nostartēja godam un savu komandu par pāris vietām kopvērtējuma tabulā pacēla. Vispār sīkāk par Renāra piedzīvojumiem droši lasiet viņa blodziņā! :) Andris Lapuan Virkia komandā veica 9. etapu, kas jau bija viens no gaišajiem etapiem - mežā lampa noteikti vairs nebija nepieciešama. Tā nu netaupot ne ātrumu, ne orientēšanās prasmes, Andris savā etapā uzrādīja 36. ātrāko laiku. Kopumā Andra un Renāra komanda finišēja 30. vietā.

Arī Artūra komanda Rehns BK daudz neatpalika no somu kluba Lapuan Virkia, izcīnot 37. vietu. Artūrs, tāpat kā Andris, veica priekšpēdējo 9. etapu. Un veica to labi, savā etapā uzrādīdams 44. ātrāko laiku. Artūrs arī paspēja pagozēties TV ekrānos!

Tagad jau nogurušās kājas ir atpūtinātas un traumētais miegs saārstēts, tāpēc turpinām aktīvi trenēties un gaidiet jaunas ziņas par Latvijas izlases gaitām.

P.s. Rezultāti joprojām atrodami 10milas mājaslapā.
p.s.2. Cerams, ka zviedri sasparosies arī ar splitiem.
p.s.3. LIELS PALDIES RSP klubam par satriecošajām naktsmītnēm, kurās sildījās un atpūtās ne viens vien nosalušais un novārgušais latvietis! :)