Nu jau visi esam atpakaļ mājās, taču tā nu ir sanācis, ka vēl neesam pastāstījuši par mūsu piedzīvojumiem garajā distancē (vai arī precīzāk būtu teikt - Aijas piedzīvojumiem garajā distancē un pārējo komandas biedru piedzīvojumiem sestdienā).
Tātad, par pēdējiem 2010. gada Eiropas čempionāta medaļu komplektiem cīņa norisinājās garajā distancē. No mūsējiem smagos garās distances kvalifikācijas skrējienus veiksmīgi veikuši un līdz ar to kvalificējušies garās finālam bija tikai Aija un Bērcis (viņi arī bija vienīgie no mums, kas šajā čempionātā kvalificējās visiem fināliem).
Kā jau iepriekš šur tur ir rakstīts, tad Bērcim jau pāris nedēļas pirms EOC uzradās trauma, ar ko gan viņš visiem spēkiem cīnījās un centās tikt galā (dara to vēl joprojām), taču tā nebija šķērslis, lai Edgars tīri veiksmīgi startētu EOC, līdz vidējās distances finālu veicot, šai traumai uzradās sabiedrotais - otra trauma. Bērcis traumēja papēdi (otrai kājai), un kā pats atzina, tad, ja ar vienu (veselīgu) kāju paskriet vēl var, tad bez nevienas tas tomēr vairs nav iespējams. Tomēr cerība, ka stiprās sāpes atkāpsies, un garās distances finālā varēs cīnīties divi no mums, nezuda līdz pat sestdienas rītam.
Jau no paša rīta dodoties brokastīs nojautām, ka diena būs saulaina un silta (organizatoru piedāvātā laika prognoze mums prognozēja, ka būs 20 līdz 25 grādus silts un daļēji mākoņains). Kā vēlāk izrādījās, tad debesīs nebija neviena mākonīša un gaisa temperatūra bija silta, pat ļoti silta - varētu pat teikt, ka bija karsts, vai arī ļoti karsts.
Sieviešu A finālam starts sākās 9:00, bet vīriešiem - 9:15. Aija startēja 10:33, un Bērcim starts bija paredzēts 10:39.
Abus mūsu censoņus aizvedām uz pre-startu, taču pēc neliela mēģinājuma paskriet iesildīšanās kartē Bērcis saprata, ka traumētais papēdis sāp vairāk nekā vajadzētu, un ka no starta garās distances finālā tomēr jāatsakās.
Aija pirmstarta zonā devās apņēmības un spēka pilna. Tur arī viņu atstājām, lai gatavojas garajai cīņai, un pārējā komanda devāmies uz finiša arēnu, lai sekotu līdzi jaunumiem no distances un gaidītu Aiju kā skatītāju kontrolpunktā, tā arī finišā.
Ierodoties finiša arēnā un dzirdot pirmo skrējēju rezultātus no radiopunktiem, sapratām, ka distance ir smagākā nekā domāts. Arī karstums ar katru mirkli tikai pieņēmās spēkā.
Aija distanci iesāka diezgan labi, taču gadījās šādas tādas kļūdiņas - piemēram, īso etapiņu Aija izvēlējās uzskriet 2reiz garāku.
Līdzīgi kā vidējā distancē arī garajā Aiju skatītāju punktā gaidīja MULTIPOWER izotoniskais sporta dzēriens, daudz ūdens un, protams, līdzjutēji. Pēc tā bija palikuši 1,5 kilometri, ko veikt, taču nogurums darīja savu, un šie punkti īpaši viegli nepadevās, tajā skaitā uz priekšpēdējo KP Aijai sanāca kļūdiņa uz gandrīz 2 minūtēm.
Pēc finiša Aija atzina, ka tik grūti sen nebija bijis - karstums, kalni un brikšņi (ērkšķi) kopā.
Lūk arī Aijas komentārs: ''Bulgāri bija parūpējušies par to, lai kalnu distancē netrūktu un vispār, lai dzīve neliktos pārāk viegla. Turklāt uz noguruma fona arī kļūdījos nepiedodami daudz, bet tas, ka rezultātā tik normāla vieta, man ir patīkams pārsteigums.''
Un galu galā tīri lieliski - Aijai ar rezultātu 1:35:42 13. vieta garās distances finālā!
Rezultāti sievietēm:
1. Simone Niggli (SUI) 1:20:31
2. Dana Brozkova (CZE)1:21:53
3. Helena Jansson (SWE) 1:26:22
Rezultāti vīriešiem:
1. Daniel Hubmann (SUI) 1:44:29
2. Philippe Adamski (FRA) 1:48:00
3. Fabian Hertner (SUI) 1:48:43
Šeit ir meklējama visa informācija par aizvadīto Eiropas čempionātu.
Kādi bija pārējo komandas biedru piedzīvojumi sestdienā? Visi cītīgi fanoja par Aiju un citiem, ķēra iedegumu un kala nākotnes plānus..
