2010. gada 6. oktobris

Francijas rudens.

Iespaidi no paša pirmā treniņa Francijas mežos.
Redzējām Monblānu.
Pasaules Kausa 10. posma rezultāti apskatāmi šeit.
Spliti - šeit.
Detalizētāka informācija pamazām sāk parādīties mūsu individuālajos blodziņos/ mājas lapās.




2010. gada 23. septembris

Atvasara.

Virtuālajā vidē gan esam nedaudz paslinkojuši un varētu pat teikt, ka pazuduši. Bet tur īstajā dzīvē nekas nav apstājies.
Kādi tagad jaunumi?
Iepriekšējā nedēļas nogalē daži no mums pacīnījās lietainajā Somijas čempionātā vidējā distancē un arī stafetē, citi deva priekšroku netālu no Cēsīm notiekošajam Cēsu Rudenim, un vēl daži pierādīja savu spēku Stipro skrējienā, un daži izlēma doties uz Valmieru, paskriet pa asfaltu.

Sīkāk par mūsu individuālajiem piedzīvojumiem var lasīt mūsu blodziņos un mājaslapās:)
(tie atrodami gan nedaudz uz leju labajā pusē, gan arī iepriekšiepriekšējā ierakstā)

Un, starp citu, jau nākamtrešdien viens jautrs bariņš dosies Francijas rudens virzienā. Plāns ir. Iemēģināsim nākamā gada Pasaules čempionātam līdzīgus apvidus, sestdienā uzskriesim nakts sprintu pa Annecy vecpilsētu, un svētdienai pats saldais ēdiens - Pasaules Kausa 10. posms - garā distance.

un paskat tik, no kurienes patiesībā Mārtiņš nāk:p

2010. gada 12. augusts

Uzdevums - FANOT!!!

Par Lauru, sākot no plkst. 13:16 (pēc Norvēģijas laika, Latvijā +1h):



Par Aiju, sākot no plkst. 13:44:




Par Kalvi, kuram pirmais numurs, sākot no plkst. 14:52:



Par Bērci, sākot no plkst. 15:14:



2010. gada 11. augusts

Atēnošana T - pilsētā.

Šodien pēc Pasaules čempionāta programmas ir brīvdiena. Un ne tikai pēc programmas. No rīta mierīgā garā visi paēdām brokastis (Bērcis mēģināja apēst kivi 10latu vērtībā, ja pieņem, ka kivi parastā pārtikas veikalā maksā 50 santīmus gabalā) un neilgi pēc tam devāmies uz vidējās, garās distances un stafetes modeli. Katrs pēc saviem ieskatiem iemēģinājām mežu, un galu galā visi apmierināti un smaidīgi braucām atpakaļ uz viesnīcu. Pauliņš un treneris Edgars pēcpusdienā devās uz pilsētas centru skriet sprintu atklātajās sacensībās. Visu grupu rezultāti ir apskatāmi šeit. Droši vari, mīļais lasītāj, pameklēt sev zināmus uzvārdus! :)
Tas tā ļoti īsumā par brīvo dienu, bet nu neliels ieskats jau aizvadītajās sacensību dienās.
SPRINTS.
Kvalifikācijas skrējienus skrēja Aija, Kika un Laura, un Mārtiņš, Bērcis un Pauliņš. Kvalifikācijas rezultāti ir apskatāmi šeit. Savu darbiņu kārtīgi padarīja vien Aija un Mārtiņš, un par to nopelnīja iespēju pacīnīties Trondheimas centra ielās, pagalmos un cietoksnī. Fināla rezultāti ir analizējami šeit.
Aija finālā ieguva 34. vietu, un Mārtiņš - 30. vietu.
Par Aijas gaitām sīkāk lasīt var viņas blodziņā.
Par Mārtiņa priekiem, bēdām un pārdomām var lasīt viņa mājaslapā.
VIDĒJĀ DISTANCE (kvalifikācija).
Kvalificēties mēģināja Aija, Kika un Laura, un Mārtiņš, Bērcis un Kalvis. Kvalifikācijas rezultāti ir apskatāmi šeit. Diezgan bēdīga diena latviešiem, labi vismaz, ka Aija izdevās iekļūt finālistu vidū. Ar savu šīs dienas veikumu neviens no mums apmierināts nebija - pārāk daudz kļūdu un nespēja izprast apvidu.
GARĀ DISTANCE (kvalifikācija).
Kvalifikācijas skrējienus no mūsējiem veica Pauliņš, Bērcis, Kalvis, Laura, Kika un Aija. Rezultāti ir šeit. Var redzēt, ka esam saņēmušies, nedaudz apraduši ar apvidu un kartes zīmēšanas niansēm un 4 no mums rīt skries šī gada Pasaules čempionāta garās distances finālu - Laura, Aija, Kalvis un Bērcis. Starta minūtes ir šeit. Starts pēc Latvijas laika sākas 14:00. Finālam ir iespēja sekot līdzi interneta vidē, vērtējot online rezultātus, klausoties tiešraidē komentētāju no sacensību arēnas, kā arī par samaksu sekot līdzi skrējējiem, kas aprīkoti ar GPS. Visa informācija ir iegūstama sacensību mājaslapā.
Sūtiet finālistiem savas labākās domas, un turiet īkšķus!

Pārējie komandas biedri atbalstīs garās finālistus un gatavosies vidējai distancei, kur visiem būs jāfano par Aiju, un taupīs spēkus stafetei.
Laiciņš mums te ir labs un visnotaļ vasarīgs.
Šodien tika nogaršots saldējums ar košļeņu garšu. Diezgan spēcīgs.

Un starp citu ir vērts apskatīties mūsu komandas blodziņos (un dažu izredzēto - mājaslapās):

Try to eat without eating.
Try to smile without smiling :)

2010. gada 6. augusts

Ir dārgi, nav lēti.

Šodienas lielais pārbrauciens (Rīga - Trondheima) ir galā, un šobrīd visi esam iekārtojušies viesnīcā. Diemžēl mūsu A līmeņa viesnīcas izdevumi bijuši pārāk lieli, lai būtu iespēja apmierināt mūsu pārsteidzošo vēlmi ieturēt maltīti 3 reizes dienā - nu nekas, esam taču spēcīgi - ēdīsim tikai brokastis (kā Tev iet, Gunār?).
Daži no mums šodien devās uz treniņu kartē. Secinājumi: mežs ir dikti skaists, purvi lieliski skrienami, orientēšanās dažiem āķīgāka, citiem atkal padevās tīri viegli, bet jebkurā gadījumā būs interesanti.
Pēc treniņa devāmies KIWI (lētākais pārtikas veikals troļļu zemē) apmeklējumā - no šīvakara pieredzes neiesakām Jums doties iepirkties uz Norvēģiju, tas tomēr var ievērojami patukšot Jūsu ietaupījumus :)
Rīt dosimies uz vidējās un garās distances kvalifikācijas modeli un pēcpusdienā notestēsim savu šķiedru sprinta modelī.
Tas tā īsumā šobrīd viss.
Bet drīz sekos turpinājums, tā ka let's keep in touch!

2010. gada 1. augusts

Viss notiek!

Tas, ka šeit jau kādu laiciņu nav veikts neviens ieraksts, tikai apliecina to, ka visa mūsu lieliskā komanda ir kārtīgi nodevusies sagatavošanās periodam gada visnozīmīgākajām sacensībām - WOC'10 .
Ir palikusi vien nedēļa līdz Pasaules čempionāta pirmajai sacensību dienai..
Katrs no mums ir izdarījis tieši tik daudz, cik ir bijis katra spēkos, lai būtu pēc iespējas labāk gatavi šai svarīgajai sacensību nedēļai.

mūsu lieliskā WOC komanda ir:
Mārtiņš Sirmais;
Edgars Bertuks;
Artūrs Pauliņš;
Kalvis Mihailovs;
Aija Skrastiņa;
Kristīne Kokina;
Laura Vīķe.

drīz mēs pastāstīsim vēl šādas tādas interesantas lietas, kas saistītas ar šo čempionātu;)

''We all have dreams. But in order to make dreams come into reality, it takes an awful lot of determination, dedication, self-discipline and effort.'' /Jesse Owens/

2010. gada 30. jūnijs

Karsti

Sveiks, mīļais lasītāj!

Vienā teikumā par mūsu tīma notikumiem kopš Mārtiņa cīņas NORT pirmajā posmā.
Bijām Jukolā un Venlā (un Mārtiņš arī pasprintoja Stokholmā NORT 2. posmā) un tagad kapāsim Kāpā.

Tiekamies TUR!

enjoy the summer

2010. gada 17. jūnijs

Mārtiņš cīnās Pasaules kausā

Acīgākie sporta līdzjutēji ir pamanījuši, ka šogad trīs pasaules kausa posmi ir paslēpušies zem nosaukuma Nordic Orienteering Tour un pirmais posms notika tieši šodien Somijā. Interesantākais bija tas, ka dalībnieki veica divas distances bez apstājas - no sākuma skrēja vidējo distanci un pēc tam karšu maiņā bija jāspēj saorientēties uz sprintu.

No mūsu supertīma pirmajā PK posmā startēja tikai Mārtiņš, un viņš šajā visnotaļ interesantajā distancē izcīnīja 43. vietu. Ceram drīz dzirdēt arī no paša Mārtiņa kādu komentāru par šodienas startiem!
Rezultāti un GPS ceļi atrodami: šeit.

Bet tagad gan kravājam somas un domas uz Jukolu! :)

Pretī gaismai - jeb mēs auļosim Jukolā

Nu jau drīz būs pagājušas divas nedēļas kopš mūsu pēdējiem lielajiem piedzīvojumiem Bulgārijā, Eiropas čempionātā. Brūces un traumas vairumam ir apārstētas, rožu ērkšķi izķeksēti ne tikai no rokām un gājām, bet dažiem arī no galvas un neliela atelpa no sacensībām arī iekrāta. Tāpēc mēs nebūsim izņēmums un dosimies mazliet uz Ziemeļiem (uz Somiju), lai piedalītos satriecoši aizraujošajās Jukolas un Venlas stafetēs.

Tad nu kādas mums tās komandas trāpījušās...
Meitenes:
Aija skries 4. etapu spēcīgajā Kalevan Rasti (Somija) un gozēsies ar 25. numuru, Laura veiks 2. etapu Kongsberg OL (Norvēģija) pirmajā komandā, bet Kika tradīcijas nemainīs un pārstāvēs OK Purva Bridējs pirmo komandu ar 4. etapu.

Puiši: Mārtiņš, Bērcis un Kalvis skries somu Tumes komandās (viņi gan vēl ļoti slepeni glabā informāciju par komandu un etapu sadalījumiem). Arī Renčiks un Jubis ir uzticīgi somu klubam Lapuan Virkia, bet arī viņi saglabā ļoti lielu slepenību par komandu sastāviem . Pauliņš savā zviedru kluba Rehns BK pirmajā komandā veiks "gaišo" 6. etapu.

Visi kā traki ziņo, ka šogad Jukolas apvidus būs interesants pārbaudījums ikvienam orientēšanās sporta cienītājam, tomēr ceram, ka mums tur veiksies ļoti labi un ar prieku varēsim atkal stāstīt par saviem piedzīvojumiem ārpus Latvijas robežām.

Lai vai kā, ja Tu šo lasi un netaisies šogad braukt uz Jukolu, tad mums Tevis ir patiešām ļoti žēl.. Bet iesakām vismaz nakts garumā lietot litriem kafiju vai kolu un sekot līdzi daudzajiem latviešiem Jukolas mājaslapā: šeit

2010. gada 7. jūnijs

Visgarākā EOC cīņa.

Nu jau visi esam atpakaļ mājās, taču tā nu ir sanācis, ka vēl neesam pastāstījuši par mūsu piedzīvojumiem garajā distancē (vai arī precīzāk būtu teikt - Aijas piedzīvojumiem garajā distancē un pārējo komandas biedru piedzīvojumiem sestdienā).

Tātad, par pēdējiem 2010. gada Eiropas čempionāta medaļu komplektiem cīņa norisinājās garajā distancē. No mūsējiem smagos garās distances kvalifikācijas skrējienus veiksmīgi veikuši un līdz ar to kvalificējušies garās finālam bija tikai Aija un Bērcis (viņi arī bija vienīgie no mums, kas šajā čempionātā kvalificējās visiem fināliem).

Kā jau iepriekš šur tur ir rakstīts, tad Bērcim jau pāris nedēļas pirms EOC uzradās trauma, ar ko gan viņš visiem spēkiem cīnījās un centās tikt galā (dara to vēl joprojām), taču tā nebija šķērslis, lai Edgars tīri veiksmīgi startētu EOC, līdz vidējās distances finālu veicot, šai traumai uzradās sabiedrotais - otra trauma. Bērcis traumēja papēdi (otrai kājai), un kā pats atzina, tad, ja ar vienu (veselīgu) kāju paskriet vēl var, tad bez nevienas tas tomēr vairs nav iespējams. Tomēr cerība, ka stiprās sāpes atkāpsies, un garās distances finālā varēs cīnīties divi no mums, nezuda līdz pat sestdienas rītam.

Jau no paša rīta dodoties brokastīs nojautām, ka diena būs saulaina un silta (organizatoru piedāvātā laika prognoze mums prognozēja, ka būs 20 līdz 25 grādus silts un daļēji mākoņains). Kā vēlāk izrādījās, tad debesīs nebija neviena mākonīša un gaisa temperatūra bija silta, pat ļoti silta - varētu pat teikt, ka bija karsts, vai arī ļoti karsts.

Sieviešu A finālam starts sākās 9:00, bet vīriešiem - 9:15. Aija startēja 10:33, un Bērcim starts bija paredzēts 10:39.

Abus mūsu censoņus aizvedām uz pre-startu, taču pēc neliela mēģinājuma paskriet iesildīšanās kartē Bērcis saprata, ka traumētais papēdis sāp vairāk nekā vajadzētu, un ka no starta garās distances finālā tomēr jāatsakās.
Aija pirmstarta zonā devās apņēmības un spēka pilna. Tur arī viņu atstājām, lai gatavojas garajai cīņai, un pārējā komanda devāmies uz finiša arēnu, lai sekotu līdzi jaunumiem no distances un gaidītu Aiju kā skatītāju kontrolpunktā, tā arī finišā.

Ierodoties finiša arēnā un dzirdot pirmo skrējēju rezultātus no radiopunktiem, sapratām, ka distance ir smagākā nekā domāts. Arī karstums ar katru mirkli tikai pieņēmās spēkā.

Aija distanci iesāka diezgan labi, taču gadījās šādas tādas kļūdiņas - piemēram, īso etapiņu Aija izvēlējās uzskriet 2reiz garāku.
Līdzīgi kā vidējā distancē arī garajā Aiju skatītāju punktā gaidīja MULTIPOWER izotoniskais sporta dzēriens, daudz ūdens un, protams, līdzjutēji. Pēc tā bija palikuši 1,5 kilometri, ko veikt, taču nogurums darīja savu, un šie punkti īpaši viegli nepadevās, tajā skaitā uz priekšpēdējo KP Aijai sanāca kļūdiņa uz gandrīz 2 minūtēm.
Pēc finiša Aija atzina, ka tik grūti sen nebija bijis - karstums, kalni un brikšņi (ērkšķi) kopā.

Lūk arī Aijas komentārs: ''Bulgāri bija parūpējušies par to, lai kalnu distancē netrūktu un vispār, lai dzīve neliktos pārāk viegla. Turklāt uz noguruma fona arī kļūdījos nepiedodami daudz, bet tas, ka rezultātā tik normāla vieta, man ir patīkams pārsteigums.''

Un galu galā tīri lieliski - Aijai ar rezultātu 1:35:42 13. vieta garās distances finālā!

Rezultāti sievietēm:
1. Simone Niggli (SUI) 1:20:31
2. Dana Brozkova (CZE)1:21:53
3. Helena Jansson (SWE) 1:26:22

Rezultāti vīriešiem:
1. Daniel Hubmann (SUI) 1:44:29
2. Philippe Adamski (FRA) 1:48:00
3. Fabian Hertner (SUI) 1:48:43

Šeit ir meklējama visa informācija par aizvadīto Eiropas čempionātu.

Kādi bija pārējo komandas biedru piedzīvojumi sestdienā? Visi cītīgi fanoja par Aiju un citiem, ķēra iedegumu un kala nākotnes plānus..

2010. gada 4. jūnijs

Aijas desmitnieks...


Šodien noslēdzās vidējās distances fināli. Finālā bija 4 super komandas pārstāvji. Pirmā mežā devās Kika, viņai sekoja Aija, Bērcis un Mārtiņš. Aija lika visiem līdzjutējiem sarosīties, jo finišējot viņa uzrādīja labāko laiku, un beigās izcīnīja super augsto 10.vietu. Bērcis arī lika sarosīties, gan skatītājiem un arī komentētājiem, jo viņš startēja ar pirmo starta numuru un, protams, finišēja pirmais un diezgan ilgi atradās līdera godā finišā un it īpaši visos radio punktos. Beigās tika pieļauta kļūda un 17.vieta, Mārtiņām 29.vieta. Piebildīsim, ka Bērcis finālā skrēja ar Kalvja super ātrajiem un mazliet spiedīgajiem Icebugiem (Bērcim ir pusotru izmēru lielāks kājas izmērs:P). Pateicoties Renčikam buči no finiša laikā tik nogādāti uz strartu un visa pirms starta drāmiņa beidzās labi! :)
B finālā skrēja Arvīds un Kalvis, abiem sanāca labs treniņš.

Komandas komentāri:

Aija: " Kļūda uz 1. KP, bet pārējo distanci noskrēju diezgan labi :)"

Kika: " Sākumā skrēju mierīgi un prātīgi, lai nekļūdītos uz pirmajiem KP. Lielākās kļūdas uz 5.KP un 10.KP. Arī skriešanas ātrums kopumā krietni par mazu. Bet savu pirmo Eiropas čempionāta vidējās distances finālu tomēr noskrēju, par, ko, protams, prieks! :)"

Bērcis: " Ja medaļas dalītu pie skatītāju KP, būtu ļoti labi. Lielākā kļūda uz 19.KP. Ātrums arī varēja būt lielākas. "

Mārtiņš: " Esmu apmierināts ar distanci. Pieļautās kļūdas pie labas fiziskās sagatavotības varētu neņemt verā, bet šobrīd tās ir jāņēm verā! Priecājos par savu sasniegto vietu, apzinoties arī, ka Edgars noskrēju labāk, bet mēs abi esam traumēti, tāpēc varam arī cīnīties augstāk. "

Kalvis: " Noskrēju normāli treniņu! "

Arvīds: " komentārs -> arturspaulins.blogspot.com "

Laura šodien bija ļoti čakla trenērīte couching zonā, dzirdinot visus četrus finālistus, un pie reizes dabūja strādnieka iedegumu. B fināls nesanāca, jo uz papēža uzberztā tulzna bija pārāk draudīga! Renčiks šodien bija kurjers, šoferis. Vēl Renčiks netīšām izpeldējās Melnajā jūrā kopā ar savu telefonu un busa atslēgu. Andris atbalstīja skrējējus finišā un bija fotogrāfs. Rītdien garās distances fināli.!! Startē Bērcis un Aija.!









2010. gada 3. jūnijs

Lietainā stafete

Nu jau būs pagājušas 24h kopš laimīgie stafešu medaļnieki apbrīno savas medaļas. Tad nu nedaudz par to kā latviešiem gāja EOC stafetēs.

Pirmās spēkiem mērojās meitenes - tieši 9.00 tika dots starts. Laura startēja pirmajā etapā un jau iesāka to lieliski, pirmajā radio punktā līderei zaudējot vien 16 sekundes. Tālāk gan Laura izvēlējās garo etapu veikt spēcīgā solī pāri kalnam, bet šis variants no līderēm vien attālināja par kādu minūti. Tad nu skatītāju KP jau priecīgi satraukti secinām, ka Laurai vakar skrējās un orientējās ļoti labi. Līdz finišam situācija īpaši nemainījās un Laura finišēja tūlīt aiz stiprākajām komandām 15. vietā. Otrajā etapā distancē devās Kika. Lai arī lielas kļūdas netika pieļautas, tomēr solis distancē bija pārāk lēns, lai spētu panākt kādu no priekšā esošajām komandām. Finišā tikai 16. vieta un jau ļoti patālu no līderēm. Pēdējā etapā Aija devās bez lieka stresa, tomēr pāris kļūdas sanāca savākt, tāpēc šoreiz igaunietes palika neapskrietas. Finišā pārliecinājāmies, ka Aija sprinto pietiekami ātri, jo Zviedrijas otrās komandas skrējēja finiša taisnē par pāris sekundes atpalika. (Aija pat finišā skrēja krietni ātrāk par lielāko daļu mūsu tīma džeku)
Tā nu meitenes finišēja 10. vietā (atmetot, otrās komandas).

Sākoties ļoti spēcīgam lietum, 11.20 tika dots starts puišu stafetēm. (Lietus gāza patiešām pamatīgi un temperatūras stabiņš līdz dienas vidum nepakāpās augstāk par kādiem 16 grādiem). Pirmajā komandā pirmajā etapā startēja Kalvis, bet otrajā komandā Renčiks. Skatītāju punktā arī Kalvis lika mums smaidīt - līderi bija pavisam netālu. Finišā Kalvis 16.vietā, finišējot otrajā skrējēju grupā, nedaudz vairāk kā minūti aiz pirmās līderu grupas. Renčiks finišēja gandrīz 4 minūtes aiz Kalvja.

Otrajā etapā pirmajai komandai devās Bērcis. Cerības bija lielas, tomēr jau skatītāju punktā sapratām, ka ne šodien, jo līderi skrēja krietni precīzāk un ātrāk. Mārtiņš startēja 19.vietā un finišēja 13. (atskaitot valstu 2.komandas).

Pauliņš otrajā komandā veica 2. etapu un laika ziņā zaudēja arī Bērcim. Tāpēc šoreiz lielus kalnus gāzt nesanāca arī otrajai komandai. Pēdējā etapā mierīgi distanci veica Andri (joprojām traumēts) un finišā pat izcirpa Slovēnijas komandu.

Zemāk, šobrīd pieejamo, puišu komentāri par vakardienu:

Renčiks: "No sākuma ar Kalvi biju kopā, bet vienā vietā man bija cits farsts, tur arī atstāju vairāk laika nekā nepieciešams. Līdz ko atkritu no līderu grupas, skrēju gandrīz viens, kas, protams, krietni mazināja ātrumu. Stafete laikam arī piebeidza manu kāju."

Bērcis: "Ļoti daudz kļūdījos jau tieši distances sākuma daļā. Lielākā kļūda droši vien bija tā, ka sākumā mēģināju skriet viens pats - vajadzēja vienkārši maukt līdzi, jo farsti tomēr bija diezgan tuvu. Arī nogurums bija jūtams. Lejā pa nogāzēm kāja joprojām sāp."

Mārtiņš: "Noskrēju optimālā līmenī, tomēr spriedze būtu lielāka un arī ātrums, ja spicie čaļi būtu blakus. Traumētā kāja arī lika sevi manīt."

Šodien beidzot izgulējāmies un no rīta bijām uz vidējās distances fināla modeli. Pēcpusdienā devāmies nelielā ekskursijā uz 50 km attālo Burgasu. Turklāt laiks ārā ir palicis patīkami silts un lietus vairs nav rādījies.

Tātad rīt fanojam par Kiku, Aiju, Bērci un Mārtiņu vidējās A finālā un Lauru, Renčiku, Kalvi un Pauliņu B finālā. Un par traumām uz brīdi aizmirstam! :)

2010. gada 1. jūnijs

Caur ērkšķiem uz vidējās distances finālu

Šodien aizvadījām vidējās distances kvalifikācijas skrējienus gandrīz tropiskā klimatā bulgāru gaumē. Finālu bilance ir visnotaļ pozitīva - no meitenēm piektdien A finālā cīnīsies Aija un Kika, no džekiem - Mārtiņš un Bērcis. Distances bija saplānotas visnotaļ interesantas un tehniskas, un cīņa par vietām finālā bija ļoti sīva - džekiem visās kvalifikācijas grupās pirmie septiņpadsmit dalībnieki iekļāvās 3 minūšu robežās. Apvidus šodien mūs pārsteidza ar ļoti daudz ērkšķiem, kā arī ar bulgāru vēlmi iezīmēt kartē katru lielāku koku. Un tagad jau lasītāju iemīļotās ekspresintervijas:

Kika: "Šodien biju jau krietni prātīgāka un veiklāka. Prieks par manu pirmo finālu šajā čempionātā."
Aija: "Skrējās un orientējās labi, bet viss jau vēl priekšā."
Laura: "Bez komentāriem." (Distances beigu daļā Laura vēl vairāk pamežģīja jau sprintā traumēto potīti.)
Renārs: "Uztaisīju vienu lielu kļūdu, tomēr šodien jau skrējās, nevis kā vakar, kad gājās. Apvidus nav trāpījis manā formā."
Kalvis: "Vajadzēja agresīvāk (ātrāk) skriet. Laikam biju pārāk uzmanīgs, jo lielu kļūdu nebija, tomēr līdz finālam pietrūka."
Bērcis: "Biju gaidījis, ka būšu augstākā vietā."
Pauliņš: "Šķiedra distancē joprojām nevērās, bet finišā sāka jau mazliet vērties."
Mārtiņš: "Šodien bija lidojošais, bet var būt vēl labāk."
Andris: "Joprojām ļoti sāp kāja, tāpēc gāju/skrēju treniņa tempā."

Rītdien mūs gaida smagas un aizraujošas cīņas stafetēs, kas norisināsies tajā pašā apvidū, kur garās un vidējās distances kvalifikācijas. Lai gan jūtamies jau nedaudz noguruši, tomēr pie karstuma un mitruma, kā arī bulgāru mežiem esam sākuši pierast un tāpēc ceram, ka visam suoertīmam rītdien būs "lidojošais" (why to drink and drive, if you can smoke and fly :)).

Stafešu komandu sastāvi:

1. Laura
2. Kika
3. Aija

1. Kalvis
2. Bērcis
3. Mārtiņš

1. Renārs
2. Pauliņš
3. Andris


2010. gada 31. maijs

Diena pēc vakardienas un diena pirms rītdienas


Šodien supertīmam nācās pasvīst cīņā par kvalificēšanos garās distances finālam. Apvidus bija visnotaļ kalnains un pazaļš, kurā netrūka gravu un citu skriešanu apgrūtinošu šķēršļu. Ceļi bija ļoti maz un tie paši, kas bija, bija nemanāmi vai iezīmēti neprecīzi. Karstums no Bulgārijas nav atkāpies un vēl joprojām nepalīdzīja noskriet meitenēm 6,7 un džekiem 9,3 km garās distnces. Šodienas misiju izpildīja divi no mūsu lieliskās komandas - Bērcis kvalificējās kā 8. savā hītā, Aija ieņēma laimīgo 7. vietu. Pārējiem pēdējā sacensību diena būs nosacīta brīvdiena, jo būs aktīvi jāfano un jāasistē mūsu garo distanču skrējējiem.

Pāris īsi un kodolīgi komentāri no sagurušajiem komandas dalībniekiem:

Bērcis: "Četras reizes distancē nokritu tā, ka likās, ka that's it. Orientācija - tradicionālā."
Kika: "Pirmo kontrolpunktu noraku un pārējo distanci rāpoju."
Laura: "Distances sākums bija visnotaļ jauks, līdz uz 4. kp pieļāvu pirmo lielo kļūdu. Bija arī nedaudz karsti."
Aija: "Neiespringu un centos daudz nekļūdīties, kas gan pilnībā neizdevās, jo uz diviem kp bija nesaprašanās ar karti un mērogu."
Andris: "Sākumā jutos labi, arī skrējās labi, līdz pie 6.kp iekritu gravā un sastiepu kāju."
Pauliņš: "Kūms nebija ar mani, un šķiedra nevērās vaļā."
Kalvis: "Sūdīgi. Nebija spēka, kļūdījos un apēdu nepareizo želeju."
Renārs: " ." (vēl joprojām cenšas atgūties pēc smagās distances guļot)
Fani: "Mūsu prognozes bija optimistiskākas, bet vēl nekas nav beidzies, turklāt esam atraduši derīgu vīnu, kas visu vērš par labu."

Rītdien mūs sagaida vidējās distances kvalifikācijas skrējieni kartē, kas blakus šodienas apvidum. Zinam, ka distancē viegli nebūs, bet ceram, ka ar uzdevumu tiksim galā pienācīgi un neliksim vilties faniem ne Melnās jūras piekrastē, ne Latvijā.

Nelielam ieskatam šodienas meiteņu kvalifikācijas karte ar Aijas ceļu, kas gan nav īpaši skaidra, jo fotografēta ar telefonu :)






2010. gada 30. maijs

Sprintojam zelta smiltīs

Šodien jau deviņos no rīta sākās sprinta kvalifikācijas skrējieni. No meitenēm pirmā startēja Kika, tad Laura un kā pēdējā no mums - Aija. No puišiem ar pirmo numuru distancē devās Bērcis, tad Jubis, Pauliņš, Renčiks, Kalvis un kā pēdējais Mārtiņš.

Arī šodien bija ļoti silts laiks, tāpēc skriešana nebija viegla. Distances pirmā daļa bija pa mežu, tad pavisam nedaudz pa pilsētu un pēc tam atlikušā distances daļa pa pludmales smiltīm. No meitenēm pirmā finišēja Kika, tomēr lēnais solis distancē un vairākas kļūdas uz vairākiem KP viņai deva tikai 23. rezultātu savā starta grupā. Krietni labāk veicās Laurai, kur bija pietiekoši ātra un precīza, lai stabili iekļūtu finālā (12. ātrākais rezultāts savā grupā). Protams, mums par lielu prieku lieliski nostartēja Aija, kura savā kvalifikācijas grupā zaudēja tikai titulētākajai orientieristei pasaulē Simone Niggli.

No puišiem finālam kvalificējās tikai Kalvis un Bērcis - abi startēja vienā kvalifikācijas grupā un izcīnīja attiecīgi 13. un 17. vietu. "Vissāpīgāk" kvalifikācija beidzās Mārtiņam, jo viņš palika 18. vietā savā kvalifikācijas grupā un pietrūka tikai 1 sekunde, lai iekļūtu finālā. Jubis ar Renčiku startēja vienā grupā un uzrādīja gandrīz vienādu laiku (starpība tikai 1 sekunde) un izcīnīja 27. un 28. vietu. Pauliņš savā grupā izcīnīja 20. vietu.

Visi puiši atzina, ka pieļāvuši vairākas kļūdas distancē, sevišķi pilsētas daļā.

Pēcpusdienā mūsu četri finālisti posās uz startu, bet pārējie gatavojās aktīvai līdzi jušanai. Pirms fināliem jau novērojām, ka distances ies garām mūsu bungalo mājiņām, tāpēc daži atbalstītāji nolēma palikt fanot kempingā, bet citi devās uz finišu. Fināla starts bija blakus finišam - Primorsko pilsētas pludmalē. Skatītājiem ļoti labi pārskatāmā distances sākuma un beigu daļa, fanošanas procesu padarīja ļoti aizraujošu.

Pirmā startēja Laura un viņa pieļāva vairākas kļūdas - gan mežā, gan kempinga teritorijā. Nedaudz pievīla arī apavu izvēle - oranžie Asic bija pārāk slideni. :) Visām dalībniecēm finišējot, Laura izcīnīja 44. vietu. Arī Aijai zināmas problēmas radīja apvidus izpratne. Visi skatītāji varēja vērot kā Aija neveiksmīgi kļūdījās uz otro un trešo punktu no beigām. Abas meitenes atzina, ka "zaudēja cīņā ar distanci". Aijai izcīnīja 22. vietu, kas tomēr pierāda viņas piederību pasaules elitei.

Pēc meitenēm startēja puiši. Trešajā minūtē distancē devās Bērcis. Pēc finiša viņš atzina, ka sprinta apvidus bija smagāks (arī nelielas kļūdas tika pieļautas) un diezin vai līderi izpildīs organizatoru prognozēto pirmās vietas laiku. Distanci ļoti cerīgi sāka Kalvis. Tuvojoties finiša arēnai, viņš vēl nebija pieļāvis nevienu būtisku kļūdu, tomēr pludmales kāpas izrādījās liktenīgas - Kalvis ne tikai kļūdījās, bet vienu punktu izlaida. Tāpēc šoreiz fināls bez rezultāta. (ērcim 36. vieta.

B finālā "izcēlās" mūsu stiprais dzimums - Mārtiņš izcīnīja 2. vietu, bet Pauliņš finišēja 9. vietā.

Tagad nedaudz atpūtīsimies, lai jau rīt startētu garās distance kvalifikācijā.
Lieki piebilst, ka ar internetu šeit ir ļoooooti lielas problēmas - tas ir pieejams tikai galvenajā ēkā. Tomēr mūsu bungalo mājiņās par jautrību rūpējas no jumtiem krītošas ķirzakas, krietni flegmātiski odi un plūdi vannas istabās. Un blakus mājiņā mums dzīvo dzīvi fani no dzīvas Latvijas! :)

Primorsko padomju burvība

Labvakar, mīļo lasītāj!

Šī ir mūsu pirmā oficiālā ziņa no saulainās Bulgārijas, kur startējam Eiropas čempionātā. Nedaudz pastāstīsim kā mums līdz šim ir gājis.


Lidojums līdz Rumānijas galvaspilsētai Bukarestei bija veiksmīgs. Bukarestes lidostā sagaidījām savu īrēto busiņu. GPS ierīce rādīja, ka mums līdz naktsmājām būs jābrauc vairāk kā 300 km, līdz ar to nakts solījās būt gara. Bijām mazliet pārsteigti, ka Rumānija (un arī Bulgārija) tomēr savā attīstībā izskatās krietni sliktāk nekā Latvija pirms vairākiem gadiem, kad iestājāmies ES. Šķita, ka katrā ceļu krustojumā ir bariem suņu un daudz atkritumu. Ceļi diemžēl ir vēl sliktākā kvalitātē kā Latvijā. Bulgārijā jautrais GPS mūs ieveda mūsu gaumei ļoti nepatīkamā ceļu izvēlē un brīžiem pat šķita, ka braucam pa zemes ceļu ar simtiem bedru, nevis pa asfaltu.

Primorsko pilsētā ieradāmies pēc trijiem naktī no piektdienas uz sestdienu. Tas protams ļoti nogurdināja. No rīta paēdām brokastis un devāmies uz vidējās distances kvalifikācijas un stafetes modeļa karti. Beidzot arī varējām dienas laikā apskatīt labāk apkārtni, kurā dzīvojam - padomju laika kempingā ar nedaudz atjaunotām kempingu mājiņām. Izskatās, ka pagaidām te nav atpūtnieku sezona, jo viss ir gana nekopts un tukšs. Kārtējo reizi varam secināt, ka Latvijā sētnieki un māju īpašnieki ir krietni čaklāki par bulgāriem. Te visas ceļmalas un apstādījumi ir ļoti aizauguši un izskatās nepievilcīgi.

Tomēr diena bija ļoti saulaina, karsta un sutīga. Modelis bija gana interesants, tomēr galvenais secinājums ir tāds, ka būs lielā mērā jāpaļaujas uz kompasu un pareizu virzienu, jo daudzi kartē atzīmētie objekti dabā ir ļoti grūti pamanāmi.

Pēc modeļa nedaudz atpūtāmies un vakarā devāmies uz Eiropas čempionāta atklāšanu. Tur kopā ar pārējiem sacensību dalībniekiem vērojām Bulgāru tautu meitu priekšnesumus un klausījāmies oficiālās uzrunas. Vakarā ātri devāmies gulēt, jo iepriekšējās nakts brauciens bija ļoooti nogurdinošs.


2010. gada 27. maijs

Tuvās ceļa jūtas

Ir palikus viena diena līdz mūsu ceļojuma sākumam - rīt vakarpusē Latvijas orientēšanās izlase dosies uz 2010. gada Eiropas čempionātu. Mūs ceļa pirmais galamērķis būs Rumānijas galvaspilsēta Bukareste, no kurienes mēs ar īrētu busiņu dosimies tālāk uz Bulgārijas pilsētu Primorsko - vietu, kur šogad notiks Eiropas čempionāts. Ceļš solās būt grūts, jo gan Rumānijas, gan Bulgārijas ceļu seguma kvalitāte neatpaliek no Latvijas izmsalcinātajām bedrēm. Ar busu līdz naktsmītnēm būs jābrauc aptuveni 5-6 h.

Tad sestdien aizvadīsim nelielus treniņus kartēs, lai jau svētdien piedalītos sprintā - no rīta kvalifikācijā un vakarā finālos.

Kopējā Eiropas čempionāta programma izskatās šādi:
30. maijs Sprints (kvalifikācija, fināli)
31. maijs Garās distances kvalifikācija
1. jūnijs Vidējās distances kvalifikācija
2. jūnijs Stafete
3. jūnijs Brīvs
4. jūnijs Vidējās distances fināli
5. jūnijs Garās distances fināli

Tad nu droši sekojiet līdzi mūsu rezultātiem Bulgārijā oficiālajā mājas lapā: šeit vai www.eoc2010.bgorienteering.com

Pagaidām neko nezinām par interneta pieslēguma iespējām mūsu naktsmītnēs Primorsko, tāpēc šobrīd regulārus rakstus no Bulgārijas nesolām.
Protams, ļoti ceram, ka jaunajā ES dalībvalstī internets tomēr nebūs pārāk liela problēma.

Un noslēgumā jau sakām milzīgu paldies saviem atbalstītājiem:
MULTIPOWER (tas mums dos spēku)
SILVA (tas mums dos pareizo virzienu distancēs)
ICEBUG (tas mums dos ātras un vieglas kājas)

Tā kā turiet visi īkšķus un fanojiet par latviešiem Eiropas čempionātā! :)

2010. gada 22. maijs

Mēs neesam tik dzelteni kā mūs mālē

Labdien, dārgais lasītāj!
Laikam jau esam pelnījuši arī paust savu viedokli par pēdējās nedēļas karstās pannas diskusijām iekš lof.lv.. Tātad mazliet par Baltijas čempionātu no mūsu skatu punkta šaipus Urāliem.

Jau ziemā varēja iezīmēt pirmās nojausmas, ka šogad LOF budžets nebūs ar lieliem plusiem un visām nozīmīgākajām sacensībām nemaz nesanāks 100% finansējums. Tāda aina paveras arī ar mūsu šī brīža nozīmīgāko notikumu - Eiropas čempionātu - 3 sievietes un 3 vīrieši saņem daļēju finansējumu, bet pārējie 3 vīrieši no LOF nesaņem neko. Tātad tie, kas saņem šo daļējo finansējumu paši maksā par lidmašīnas biļetēm un transporta īri, lai sacensību laikā ir auto braukšanai uz distancēm. Tas katram sanāk gandrīz Ls 200. Mārtiņš (divkārtējais Eiropas vicečempions!!), Edgars un Kalvis no LOF saņem tikai apmaksātu stafetes startu, par pārējo puišiem ir jāmeklē savs finansējums (dzīvošana, ēšana, dalības maksas, transports). Lieki piebilst, ka tēriņi visiem sanāk pamatīgi, bet mēs Bulgārijā būsim un centīsimies rādīt savu labāko sniegumu atbilstoši visiem apstākļiem.

Kāds tam visam sakars ar Baltijas čempionātu? Laikam jau tomēr vistiešākais - arī Baltijas čempionātam LOF sedza tikai dalības maksas visiem dalībniekiem, bet par dzīvošanu, ēšanu un transportu visiem ir jāmaksā pašiem. Diemžēl tie atkal būtu vismaz Ls 30. Kādam tā liekas smieklīgi maza summa, bet citiem nē. Katrs, lai pats izdara savus secinājumus.

Otrais iemesls, kāpēc uz Baltijas čempionātu nedevāmies pilnā sastāvā ir tas, ka šo sacensību apvidus ir pilnīgi atšķirīgs no tā kāds būs Bulgārijā. Nolēmām, ka nedēļu pirms Eiropas čempionāta labi skrienamā apvidus, nebūs liels prāta darbs braukt uz Igaunijas vidieni un cīnīties pa praktiski neskrienamu apvidu.

Gan jau, ka kādam/-ai šis mūsu skaidrojums neliksies pārāk nopietns un pamatots, bet mēs vismaz piešpricējām pāris garšvielas no savas puses, lai diskusiju un sarunu vide kļūst garšīgāka! :)

Un līdz Eiropas čempionātam ir palikusi tikai nedēļa! :)


2010. gada 11. maijs

Training Hard for Bulgarian Hills

Ja ar Latvijas kāpām un purviem mēs tiekam galā diezgan labi, tad Bulgārijas pauguri būs neliels izaicinājums, kuram katrs orientsuperteam dalībnieks gatavojas savā veidā. Pateicoties draudzīgā kluba RSP vēl draudzīgākajai trenerītei Ievai, blondīņu trio ik pa brīdim pamanās iekarot Siguldas augstākās virsotnes. Šīs otrdienas vakara ekspedīcijā uz Velnalas kalnu gan piedalījās tikai Aija un Laura, bet abas godam pārstāvēja visu supertīmu 10x pieveicot šo sarežģīto maršrutu. Grūti, protams, nebija vispār :)

2010. gada 10. maijs

Visiem kājas slapjas jeb Latvijas čempionāts garajā distancē

Ja vēl sprintā puiši visiem izrādīja savas seksīgās kājiņas (jo bija taču silts), tad 7dienas garajā distancē reti kurš sajutās īpaši karsts. Laikapstākļi šogad tuvojošos vasaru spītīgi turpina ignorēt.

Ierodoties sacensību centrā šķita, ka nu tik būs mauciens, jo, kur vien acis rādīja, bija redzams skaists priežu mežs ar ļoti labu skrienamību. Bet pirmais iespaids bieži mēdz būt ļoti maldīgs.

Lai vai kā, V21E grupas stipriniekiem Latvijas čempionāta organizatoru komanda bija sarūpējusi kārtīgu distanci ar visiem 15,6 km un skaisti brienamiem purviem, kuros varēja pārliecināties, ka ūdens joprojām ārā ir auksts. Vīriem distance bija jāveic divos apļos ar karšu maiņu skatītāju punktā. Rezultātu tabulā redzams, ka vakar Kalvis bija vienkārši neuzvarams, jo otrajā vietā esošais Artūrs viņam zaudē vairāk kā 3 minūtes. Trešajā vietā izturīgais Krūms. Un tālāk jau visi pārējie super komandas dalībnieki: ceturtajā vietā Renčiks, piektais Bērcis (viņam joprojām sāp kāja), bet sestais Andris. Kā jau ierasts, Renčiks un Andris lieki laiku netērē un par savu sniegumu Saldus mežos un pilsētā jau ir paspējuši aprakstīt savos blodziņos :)

Tagad par mūsu meitenēm – zeltenēm. Šodien visas bija ierindā, un Laura vēl pirms distances noskaidroja, ka tomēr ir jāņem visi kontrolpunkti, ja grib kaut ko šajā sportā sasniegt. Precīzi 10 km garajā distancē nepārspēta palika Aija (kāds brīnums!). Tomēr nevarētu teikt, ka viņai šajā distancē gāja pārāk viegli, jo, piemēram, uz pirmo punktu Aija jau pamanījās kļūdīties vairākas minūtes. Tāpat liktenīgais garais etaps ar savu stindzinošo ūdeni, nebija viegls kumosiņš. Bet nu Aijas skriešanas spējas viņu nepievīla, tāpēc kārtējā pirmā vieta. Otrajā vietā Laura, kura patiešām paņēma visus punktus (dažus gan sanāca ņemt zigzagā vai ar apļveida kustībām). Trešā bija Kika, kurai arī ar to orientāciju Skrundas mežos īpaši labi neveicās, bet nu laikam jau šī kaite vakar pielipa daudziem.

Pēc distances visi draudzīgi saspiedāmies divos kvadrātmetros Krūma busiņā (tā vienkārši bija siltāk) un kopā ar Gunāru Ikaunieku apspriedām vitāli svarīgas lietas saistībā ar gaidāmo Eiropas čempionātu, kā arī nedaudz pievērsāmies jautājumiem par Pasaules čempionātu Norvēģijā. Emocijas sita augstu vilni, tāpēc gandrīz nokavējām apbalvošanu, bet nu viss beidzās labi. Skaidrs tikai viens, ka šogad uz Baltijas čempionātu neviens no mūsu super komandas īsti negrib braukt, jo igauņu džungļi nedēļu pirms EOC nav tas labākais treniņu apvidus.

Rezultāti un visa pārēja anlīzīte: šeit

Un bildīte no Daces Bužas krājumiem: te

Un līdz izlidošanai uz Bukaresti ir palikušas tikai nieka 19 dienas!!! Un mums vēl nav banketa tērpi! Kādas idejas?

2010. gada 9. maijs

Saldais sprints.

Sestdien Saldū, Kalnsētas parkā norisinājās Latvijas čempionāts sprintā, kur Pauliņš (zināms arī kā Artūrs vai Arvīds, vai Lazda) noplosījās godam un triumfēja ar 37 sekunžu pārsvaru pār 2. vietu, kuru izcīnīja Krūms, bet trešo laiku uzrādīja traumētais (viņam sāp kāja) Bērcis.

4. vietā ierindojās Andris, Pauliņam zaudējot (vai kā pats Andris teiktu - zaudot) 1 minūti. Renārs un Kalvis finišēja attiecīgi 6. un 7. vietā. Kā izrādās, tad diezgan pagrūti atrisināms uzdevums gan Andrim, gan Renāram, gan Kalvim bijis 7. kontrolpunkts, kurā viņi labākā laika uzrādītājam - Krūmam - zaudē 20 līdz 40(!) sekundes (un jāņem vērā, ka etapā uz 7.KP Krūms pavadījis 31 sekundi). Bet jebkurā gadījumā, izskatās, ka paskriet mūsējie var, un tas ir labi.

Ja V21E grupā konkurence bijusi visnotaļ sīva un sacensība spraiga, tad nedaudz savādāka bilde bijusi S21E grupā, kur uz starta izgāja vien 6 orientieristes, bet ar rezultātu finišējušas 5.
Jāatzīst, ka zvaigznes un vēji, un visādas citādas enerģētiskās lietas virs Saldus un Saldū nav bijušas pārāk labvēlīgas mūsu blondīnēm. Kika gan uzrādīja 2. rezultātu, kas iespējams nemaz nav tik slikti, taču kā izrādās, jau uz 1.KP Kikai bija neliela nesaprašanās ar karti, tāpat arī visnotaļ stāvais kalns Cieceres upes krastā viņai izvērties par īstu dubļu slidotavu:D

taču Kika vismaz apmeklēja visus kontrolpunktus atšķirībā no otras blondīnes, kas no mūsu superteam centās cīnīties šajā sprintā. Runa ir par Lauru (prātiņ, nāc mājās!). Viņai izdevās pārķert etapu, un finišēt, par to pat nenojaušot. Jāatzīst gan, ka viņa pieļāvusi arī palielas kļūdas uz 2 kontrolpunktiem, kas atradās tā saucamajā mežā, bet punkta izlaišana (kas sekojusi pēc tam) tomēr ir krietni riebīgāka par sakļūdīšanos.

Nedaudz par laikapstākļiem? - ja no rīta bija silts un patīkams pavasaris, tad pēc finiša tas jau bija aizbēdzis, un laiks kļuvis diezgan auksts un drēgns. (kā gudri cilvēki runā, tad 10siltie gadi nu jau ir aiz muguras, un tagad laiks 10 vēsajiem..)

No mūsu superkomandas, kā jau iepriekš minēts, piedalījās gandrīz visi - Mārtiņu un Aiju sprintošana pa Saldu nebija savaldzinājusi.

Ja ir interese pārliecināties par rakstiņā pausto rezultātu patiesumu, tad sprinta rezultāti ir atrodami šeit.

drīz, drīz būs arī atskats uz mūsu veikumu garajā distancē!
TO BE CONTINUED..

2010. gada 7. maijs

Visi uz Saldo pilsētu!

Latvijas čempionāts sprintā un garajā distancē vairs nav aiz kalniem - patiesībā, tas sākas jau rīt! Un, pats par sevi saprotams, arī mūsu lieliskā komanda būs TUR, un cīnīsies viens ar otru un arī ar pārējiem par Latvijas čempionāta medaļām.

Tiem, kas šo to ir palaiduši garām - 2010. gada Latvijas čempionāts sprintā norisināsies 8. maijā (rīt!), un LČ garajā - 9. maijā (tātad - parīt). Šogad atbildīgo Latvijas čempionāta rīkošanas prieku ir uzņēmušies OK Saldus. Sprints norisināsies Kalnsētas parkā (starp citu arī 2002. gada LČ sprintā norisinājās turpat), taču notikumi garajā distancē risināsies pavisam jaunā orientēšanās apvidū pie Skrundas.

Un tagad nedaudz konkrētāk par sprintu.
S21E grupā būs jāsprinto 2,3km un veikmīgi jāieorientējas 17kontrolpunktos, un V21E grupā jāveic 2,9km gara distance ar 20KP.
Kāds patīkams pārsteigums! - 2 mūsu komandas biedri tikpat kā atklās čempionātu! - Edgars startē 14:01 un Laura startē 14:02.
Šoreiz gan diezgan interesanti ir tas, ka S21E grupā starta intervāls ir 2minūtes (ir tā kā nedaudz ierasts, ka sprintā tā ir 1minūte, bet nu neko! - ne jau nu mūsu komandas biedrenēm pielāgošanās šādiem nelieliem uzlabojumiņiem, varētu sagādāt problēmas). Un tātad, Kika startē kā trešā S21E grupā - viņas starta minūte 14:06. Kā izrādās, Aiju Kalnsētas parks nav pietiekami vilinājis, un viņa rīt nebradās Saldus jauno, zaļo pavasara zālīti.
Kā jau iepriekš minēts, Bērcis startē 14:02, nākamais no mūsu komandas biedriem distancē dosies Renārs - 14:05. 14:10 sprintot sāks Pauliņš, 3 minūtes vēlāk TO darīs arī Andris (14:13) un visvēlāk no mūsējiem distancē dosies Kalvis - 14:16.
Mārtiņš šoreiz izvēlējies necīnīties par Latvijas čempionāta medaļām ne sprintā, ne garajā. Tas viss, protams, notiek ar domu par šī gada galvenajām misijām (šoreiz EOC), jo tā jau laikam ir - katru nedēļas nogali nopietni piedaloties sacensībās, var zust asums, kas vitāli nepieciešams ''lielajos'' mačos:)

Un tagad neliels ieskats garās distances starta protokolā! Jau 11os svētdienas rītā orientieristi sāks iekarot Skrundas mežus. Arī S21E un V21E grupas startē sākot no 11iem. No mums visagrāk mežā (15,6km garajā distancē) dosies Jubis - viņam starts jau 11:06 (2. minūte no grupas). Tad meža jaukumus 10 kilometru garumā baudīt dosies Aija - 11:22, neilgi pēc viņas arī Pauliņš - 11:24 (cerams, ka iesildoties viņi nesaskriesies!). Tad 11:31 distancē dosies Laura, un viņu par 3 minūtēm mēģinās ķert pagājušā gada Latvijas čempione garajā distancē - Kika (viņai starts 11:34) (cerams, ka arī viņas iesildoties nesaskriesies!). 11:48 startēs Kalvis, 6 minūtes pēc viņa ripinās Renārs (11:54). Un startu V21E grupā noslēgs Edgars - viņam grupas pēdējā minūte - 12:06.

Nu tā lūk, tas bija neliels ieskats tajā, kas mūsu komandu sagaida šajā nedēļas nogalē.
Cerams, ka visas mūsu komandas starta minūtes esi iegaumējis, mīļais lasītāj!;)
un tiekamies Saldū!

un arī šim pasākumam, saprotams, ir mājaslapa:
http://www.garants.lv/oksaldus/sacensiibas/LVcemp2010.htm

2010. gada 3. maijs

Piedzīvojumi Zviedrijā

Pagājušajā nedēļas nogalē mēs visi devāmies uz Zviedrijas nelielo pilsētiņu Finspong. Pirms tam Aija vēl aizvadīja pāris treniņus Stokholmas apkārtnē, Laura apciemoja savu norvēģu klubu un diezgan neveiksmīgi sadraudzējās ar saaukstēšanās vīrusiem (Bet izpalīdzīgie komandas biedri paspēja piegādāt nelielu zāļu devu no Latvijas, lai situāciju mazliet uzlabotu. Norvēģi ārstējoties tikai ar zivju eļļu un apelsīnu sulu no tetra pakām - tur esot ļoti daudz c vitamīna:P), savuārt Andris piedalījās nelielā treniņnometnē sava somu kluba mājvietā Lapua.

Jau tradicionāli 10mila stafetes Zviedrijā pulcēja ļoti plašus orientieristu pūļus. Izturīgākie dienu varēja sākt jau agri no rīta un sekot līdzi atklātās grupas un jauniešu grupu startiem. Bet mūs vairāk interesēja "lielie" notikumi sieviešu un vīriešu stafetēs. Tātad plkst. 15.00 vieglatlētikas stadiona vienā galā tika dots starts 360 sieviešu komandām. Jau pēc pāris minūtēm viss lielais skrējēju bars izklīda skatītājiem labi pārredzamajā kalnā un devās uz saviem pirmajiem kontrolpunktiem. 10mila pa īstam bija sākusies!

No mums visātrāk mežā bija jādodas Laurai - viņai norvēģu Kongsberg O-lag komandas sastāvā tik uzticēts 2. etaps. Laura startēja nedaudz aiz līderkomandām - 30. vietā, tas, protams, deva papildus stresu un atbildību. Distances pirmā daļa izdevās tīri laba, tomēr otrajā daļā viens no kontrolpunktiem izrādījās ne pārāk veiksmīgs, to meklējot, Laura zaudēja vairākas minūtes, līdz ar to savā etapā neizdevās nosargāt augsto pozīciju. Bet kopumā Lauras komanda izcīnīja 73. vietu.

Spēcīgā somu kluba Kalevan Rasti sastāvā Aija skrēja pēdējo, 10 km garo etapu. Šoreiz organizatori pat bija sarūpējuši karšu maiņu 5. etapa veicējām. Aija distancē devās 24. vietā. Un arī viņa pieļāva vairāku minūšu kļūdu gandrīz tajā pašā vietā, kur 2. etapā bija kļūdījusies Laura. Tomēr, neskatoties uz šo kļūdu, komandu viņa pacēla par piecām vietām un Kalevan Rasti meitenes izcīnīja 19. vietu (p.s. dzirdējām runas, ka visām komandā bija īpašais manikīrs ar melnu nagu laku:)).

Kika jau otro gadu izpalīdzēja vienīgajam latviešu klubam Tiomilā - RSP. Šoreiz diemžēl neizdevās atkārtot vai uzlabo 2009. gada rezultātu. Lai arī RSP komanda stafetes iesāka labi (Līga Ārniece bez kļūdām veica pirmo etapu), tomēr Zviedrijas apvidus izrādījās liela mīkla vēlākajos etapos. Tad nu notikumiem strauji attīstoties, Kikai 10 km vietā distance samazinājās līdz 6 km (tas, protams, nebija nemaz tik slikti), jo bija jācīnās par atlikušajām vietām masu startā. Iespējams, ka masu starta neformālās gaisotnes dēļ Kika nebija pārāk labi sakoncentrējusies, jo uz diviem punktiem nedaudz kļūdījās. Šoreiz RSP komandai 275. vieta.

Lai arī visām no mums distancē bija nelāgas kļūdas, tomēr apvidus bija gana sarežģīts un interesants, tāpēc guvām kārtējo vērtīgo pieredzi, kas mums ļoti noderēs.

Kad ārā jau bija krietni satumsis un ar lampām aprīkotu galvu skaits pieaudzis līdz daudziem simtiem, strauji tuvojās vīriešu starts. Zviedri šoreiz pabiedēja skatītājus un sportistus ar nelielu pirms starta salūtu un nepagāja ne piecas minūtes, kad lampiņu pūlis izklīda mežā. Satraucošie nakts notikumi uzsāka savu gaidu vairāku stundu garumā, lai pēc desmit etapiem uzgavilētu uzvarētājiem.

Droši vien ne viens vien sporta līdzjutējs pirms 10milas prognozēja, ka Mārtiņa, Kalvja un Edgara pārstāvētais somu klubs Turun Metsankavijat atkal spēs cīnīties par vietu labāko komandu divdesmitniekā jau nu noteikti. Bet diemžēl ne 2010. gada 10milā. Pirmkārt, Edgars nepatīkamas traumas dēļ nemaz nestartēja pirmajā komandā, bet gan veica (gāja/skrēja) otro etapu Tumes 3. komandā. Līdz ar to Kalvim bija paredzēts startēt Edgara vietā pirmajā komandā. Tomēr zvaigznes šajā naktī nebija labvēlīgas, jo Tumes 1. komandas 4. etapa skrējējs paņēma vienu nepareizo farsta punktu, līdz ar to Kalvis un Mārtiņš netika ne pie laba rezultāta, ne pat pie iespējas skriet interesantajā 10milas mežā.

Tomēr pārējiem mūsu superkomandas dalībniekiem gāja krietni labāk. Visaugstāko vietu izcīnīja Renāra un Andra somu komanda Lapuan Virkia. Renārs veica "garo nakti" - 3. etapu, kas ir visgarākais, bet bez farsta punktiem. Renārs 10milā skrēja pirmo reizi, tāpēc nostartēja godam un savu komandu par pāris vietām kopvērtējuma tabulā pacēla. Vispār sīkāk par Renāra piedzīvojumiem droši lasiet viņa blodziņā! :) Andris Lapuan Virkia komandā veica 9. etapu, kas jau bija viens no gaišajiem etapiem - mežā lampa noteikti vairs nebija nepieciešama. Tā nu netaupot ne ātrumu, ne orientēšanās prasmes, Andris savā etapā uzrādīja 36. ātrāko laiku. Kopumā Andra un Renāra komanda finišēja 30. vietā.

Arī Artūra komanda Rehns BK daudz neatpalika no somu kluba Lapuan Virkia, izcīnot 37. vietu. Artūrs, tāpat kā Andris, veica priekšpēdējo 9. etapu. Un veica to labi, savā etapā uzrādīdams 44. ātrāko laiku. Artūrs arī paspēja pagozēties TV ekrānos!

Tagad jau nogurušās kājas ir atpūtinātas un traumētais miegs saārstēts, tāpēc turpinām aktīvi trenēties un gaidiet jaunas ziņas par Latvijas izlases gaitām.

P.s. Rezultāti joprojām atrodami 10milas mājaslapā.
p.s.2. Cerams, ka zviedri sasparosies arī ar splitiem.
p.s.3. LIELS PALDIES RSP klubam par satriecošajām naktsmītnēm, kurās sildījās un atpūtās ne viens vien nosalušais un novārgušais latvietis! :)

2010. gada 28. aprīlis

Jaunākā informācija par mūsējiem 10milā

Lapuan Virkia un Rehns BK komandās vairs nevalda iepriekš minētā mistēriskā atmosfēra.
Viss ir noskaidrojies - Lapuan Virkia 1. komandā Andris skries 9. etapu un Renārs ripinās 3. etapā (nekas nav mainījies - tā ir garā nakts (16,8km!)), un 9. etapā savas spējas pierādīs arī Pauliņš Rehns BK 1.komandas sastāvā.

tādi nu lūk tie jaunumi!
un vēl joprojām sekot līdzi mūsējo piedzīvojumiem TUR varēsiet http://www.10mila.se/

10MILA

..un kā izrādās, tad visi Latvijas superkomandas dalībnieki mēnesi pirms pirmās šī gada nopietnās misijas EOC'10 savus spēkus pārbaudīs vienās no lielākajām stafetēm TIOMILA!

Šogad TIOMILA notiek nedaudz vēlāk kā citus gadus - 1./2. maijā. 10mila, kā visticamāk jau daudzi orientierisi zin, ir stafešu sacensības. Tās ir 5 etapu stafetes meitenēm, un 10(!) etapu stafetes džekiem. Pavisam pieteikušās startēt ir 719 komandas - 359 vīriešu un 360 sieviešu komandas (turklāt 6dienas rītā norisinās stafetes arī jauniešu un atklātajās grupās).

Šī gada skarbās stafetes norisināsies Finspong (tas ir zviedru miestiņš 200km uz dienvidiem no Stokholmas un pavisam netālu (apmēram 30km) no daudziem tik iecienītās aviokompānijas, kurai šķēršļu nav, lidostas Skavsta).
Apvidus šogad arī solās būt interesantāks un zviedriskāks nekā, piemēram, pagājušā gada 10MILĀ.

Sestdienas pēcpusdienā pulksten 3 pēc Zviedrijas laika startē vairāki simti apburošu meiteņu komandu pirmie etapi, un visizveicīgākās dāmu komandas finišs ir gaidāms ap 18:49..
Tad neliels mirklis atelpai, un sākas otrā daļa - skarbā nakts! 22:00 starts tiek dots izturīgo puišu komandu pirmajiem etapiem. Kā jau iepriekš minēts, tad komandā pavisam ir 10 aso izjūtu cienītāji, un visasākās vīriešu komandas finišs ir sagaidāms ap 8:25 svētdienas rītā.
(kādi ir Tavi plāni šīs svētdienas rītam?)

bet būtībā stāsts ir par to, ka šogad šajās stafetēs piedalīsies visi EOC superteam biedri. Daži somu, viens zviedru, viena norvēģu un, padomā tik, viena arī latviešu kluba sastāvā.

Un tagad nedaudz konkrētāk:

Mārtiņš, Edgars un Kalvis pārstāvēs somu klubu Turun Metsankavijat. Mārtiņš un Edgars cīnīsies 1. komandā (Mārtiņš skries 8., bet Edgars 9. etapu), un Kalvis - otrajā komandā (plosoties 3. etapā - garajā naktī!).
Somu klubu pārstāvēs arī Renārs un Andris. Viņi abi skries Lapuan Virkia 1. komandas sastāvā. Taču, šajā klubā vēl joprojām valda mistērija -kuru etapu, tad kuram īsti būs jāveic.
Un Pauliņš savu spēku, ātrumu un prāta spējas demonstrēs zviedru kluba Rehns BK sastāvā. Par to, kurš etaps viņam būs jāveic, internets un pats vēl pagaidām klusē. We'll see.
Un tagad pievērsīsimies lieliskajām meitenēm!
Aija, jau kuro gadu, Tjerī iedvesmota, pārstāvēs somu klubu Kalevan Rasti. Pats par sevi sparotams - cīnīsies viņa 1. komandā, turklāt šogad Aijai atvēlēts 5.etaps, kas arī ir garākais - 10km.
Laura šogad plosīsies norvēģu kluba Kongsberg O-lag komandā. Arī šajā klubā kādu brīdi valdīja iespaidīga mistērija dažādu neparedzētu pavērsienu dēļ, taču galu galā Laurai tiek uzticēts 2. etaps.
Un lūk arī Kika! viņa tomēr ir patriote - jau otro gadu pēc kārtas palīdzēs draugiem - RSP, skrienot 5. etapu (kā jau iepriekš minēts - garāko). Vērts pieminēt, ka RSP ir vienīgais latviešu klubs, kas jau otro gadu pēc kārtas saņēmies doties uz neaizmirstamo TIOMILU.

sekot līdzi šī pasākuma notikumiem varat 10MILAS mājaslapā http://www.10mila.se/

2010. gada 26. aprīlis

Jauns gads - jauns blogs!

Dārgais, lasītāj!

Ungārijā uzsāktais "zaļais" blogs sāk darboties jaunā adresē un vēl lieliskākā kvalitātē! :)

Nav pagājis pat ne gads kopš publicējām nelielas ziņas no Pasaules čempionāta Ungārijā. Arī šogad tradīcijas turpināsim un Latvijas izlases orientieristi stāstīs par 2010. gada lielākajiem notikumiem - Eiropas čempionātu Bulgārijā un Pasaules čempionātu Norvēģijā.

Līdz Bulgārijas spraigākajiem notikumiem vēl ir palicis aptuveni mēnesis laika, bet mēs jau tagad centīsimies dalīties iespaidos par mūsu sagatavošanos čempionātam.

Tad nu vari jau tagad lūgt autogrāfus un sākt turēt īkšķus par mūsējiem Bulgārijā.! :)

Sieviešu izlase:
Aija Skrastiņa
Laura Vīķe
Kristīne Kokina

Vīriešu izlase:
Mārtiņš Sirmais
Edgars Bertuks
Renārs Roze
Andris Jubelis
Artūrs Pauliņš
Kalvis Mihailovs