Vārds, Uzvārds: Artūrs Pauliņš
Dzimšanas gads: 1989
Augums: 191 cm
Svars: 80 kg
Kājas izmērs: 46
Acu krāsa: nav ne jausmas
Matu krāsa: plika galva
Klubs: Rehns bk, Azimuts ok
Dzīvesvieta: Grundzāle, Rīga
Mīļākā dziesma: Adam Lambert „ If i had you”
mīļākā filma: „Paģiras”
mīļākais ēdiens: Rīsi ar vistiņu, saldējums
mīļākā grāmata: tādām lietām laiku neveltu
mīļākā nodarbe 5dienas vakarā: Ar mammu skatīties panorāmu
mīļākā bērnības pasaka: bērnībā patika pētīt žurnālus ar kailām meitenēm
mīļākā orientēšanās karte: Alūksnes puses kartes vismīļākās
mīļākā anekdote: nav
mīļākais pārvietošanās veids: Mašīna, reizēm zirgs
mīļākais orientierists: Aldis Lapiņš
Hesburgers – McDonalds
Tjerī – Hubmans
Simone - Minna
Tomātu sula – kefīrs
Blondi – tumši
Vīns – šņabis
Ziema – vasara
Intervāli – lēnais, garais
Ātrums – izturība
Silva – Moscow
Ufo - Fredis
Ella – Olga Rajecka
Bankets – Spider solitaire
Rimi – Maxima
Iedomājies, ka esi vakariņās ar Tjerī. Par ko jūs runājat?
Sākumā noteikti nedaudz ierēcu par viņa bārdiņu, pajautāju vai tā viņam tik svarīga. Tad noteikti apjautājos par vidējās čempi Ukrainā, jo vēl šo baltdien nesaprotu kā viņš tā varēja tā nokapāt, izsaku aizdomas par viņa netīrajām spēlītēm. Tad apjautājos vai viņam nav māsas un vsp kā viņam iet ar meičām un vai viņš ir franču skūpsta piekritējs. Beigās nonākam līdz tādai tēmai, ka cenšos viņu pārliecināt, ka viņa pulvers ir samērā sauss un pēc woc Francijā jāmet miers un piedāvāju kļūt par manu treneri.
Iedomājies, ka Tu vinnē Pasaules čempionātā. Ko Tu dari?
Nu neko īpašu, pēc finiša stulbi pasmaidu, sabučoju visas smukās meitenes skatītājos, paskatos uz tjerī un saku: „ Veci, ir laiks! „, aizsūtu 100 rozes Aldžam un Mārēnam un gatavojos nākamajai distancei, lai atkal vinnētu! Ja tā ir stafete, kuru uzvaru, tad notiekti aizlaiztu uz tuvāko prieka māju!
Iedomājies, ka esi Pasaules čempionātā. Viss ir nodrošināts izņemot ēšanu. Ko Tu dari?
Ja tas notiktu atkal, tad es Guni ar diviem kartupeļiem kabatā aizsūtītu uz Sibīriju, lai saprot cik grūti mums bija.
Iedomājies, ka esi uz starta līnijas Pasaules čempī un pamani, ka kompasā ir burbulis. Cik ļoti tas Tevi satrauc?
Nedaudz jau satrauc, bet es atceros, ka Pasis skrien bez kompasa un sāku domāt, ka neesmu sliktāks par Minnas čali un dodod distancē. Vēl pastāv variants, ka kaut kur dabūju jaunu kompasu, proti, novēršu uzmanību un samainu kompasus!
Iedomājies, ka aizbrauc uz EOC vidējās finālu un saproti, ka neesi paņēmis līdzi bučus, kā Tu rīkotos?
Noteikti atkal izmantoju uzmanības novēršanas taktiku, ja tā nelīdz, tad sāku meditēt un iedomājos, ka esmu kenijietis un skrienu ar plikām kājām! Dzīve ir skaista!
Iedomājies, ka Tev būtu iespēja atgriezties bērnībā un izvēlēties savu aizraušanos vēlvienreiz. Vai Tu izvēlētos orientēšanos?
Visticamāk, ka nē! Domāju, ka sevi būtu realizējas citos sporta veidos, kur var pelnīt naudu, piemēram, hokejā, basketbolā. Bet šobrīd es noteikti nenožēloju, ka trenējos tieši šajā sporta veidā, jo tas man dāvā daudz pozitīvas emocijas un sajūtas. Un es nebūtu saticis tādus mūsdienu orientēšanās sporta simbolus kā Kūms, Aldža, Magons, Šacis...ar viņiem šis sporta veida ir pats labākais! Un domāju, ka bez manis šis sporta veids būtu kā daiļslidošana!
Iedomājies, ka Tu varētu pārvākties dzīvot jebkur - kur?
No trenēšanās viedokļa gribētu pārvākties uz Portugāli! No naudas viedokļa uz Holivudu – meitenes, nauda, saule. Varbūt arī kāds mani paņemtu kādā filma filmēties. Gribētu arī dzīvot Zviedrijā, jo šī valsts mani saista visādā ziņā,īstenībā tik publiski nevar teikt pat kādā ziņā, noteikti kādus turpmākos 2 gadus gribu tur pavadīt, lai pilnveidotu savas orientēšanās spējas.
Iedomājies, ka Tu esi izlases treneris. Kā Tu veidotu izlasi?
Pirmkārt paņemtu komandā Lapsu, jo bez pirmā etapa nav kārtīgas aršanas. Taupītu Lapsu tik uz stafetēm. Paņemtu komandā Raivo, lai jaunie redz kāds maniaks ir mūsu vidū un viņš turpmāko gadu laikā attaisnotu manu uzticēšanos. Pārējos atlasītu pēc dažām atlasēm, bet tās nebūtu 100 % noteicošās, jo attieksme arī tiktu vērtēta. 3 čaļiem jau patektu uzreiz, ka ir izlasē un mērķtiecīgi viņus gatavotu tieši uz galvenajiem startiem.
Iedomājies, ja tu varētu noskriet vēl tikai vienas sacensības mūžā - kuras tās būtu?
Es vēl gribu noskriet vismaz 1000 sacensības. Bet ja nu jāizvēlas, tad noteikti kādu Pasules čempi sprintā. Ja jāzivēlas no pagātnes, tad EYOC 2007 sprints, Egerā, kur tiešam aizvadīju, iespējams, labākās sacensības līdz šim!
